Vēlamies iepazīstināt ar vienu no perspektīvākajiem jauniešiem burāšanas sacensību tiesāšanā – Leondīds Rozins. Leonīds ir aktīvs jaunietis, kurš ikdienu pavada ne tikai izglītojot jaunos tiesnešus, bet arī, kā LZS Tiesnešu kolēģijas valdes loceklis, skrupulozi izskatot Latvijas Čempionātu nolikumus, izvērtējot to atbilstību starptautiskajiem noteikumiem.
Aicinājām Leonīdu uz sarunu par viņa ceļu tiesāšanā, par viņa mērķiem un vīziju turpmākajai burāšanas tiesnešu attīstībai Latvijā.
Kā uzskata pats Leonīds, viņš burāšanā iesaistījies pareizajā vecumā, bet ne stilā: “Izņemot mazus mēģinājumus pabraukt ar optimistu pirms tam, sacensības regulāri sāku apmeklēt 9-10 gadu vecumā, kad tētis sāka mani ņemt līdzi kā palīgu sacensību tiesāšanā. Viņš redzēja, ka sportisku ambīciju man nav un diez vai būs, tāpēc jau savlaicīgi mēģināja piesaistīt burāšanai citādi. Pirmās sacensības, kurās atceros savu dalību protestu komitejas darbā, bija 2011. gadā, kad aizbraucām uz Kauņu tiesāt “Rudens Vēju”. Protams, ka nebiju pilnvērtīgs komitejas loceklis, bet palīdzēju, cik varēju. Pēc tam vēl dažas reizes pamēģināju to darīt un izteicos tētim, ka vēlos turpināt nopietnāk.”
Jautājot, kāpēc Leonīds izvēlējies tiesāšanu, nevis, piemēram, profesionāla sportista karjeru vai trenera karjeru, Leonīds izsakās pavisam atklāti: “Man tas sportiskais gars pavism trūkst. Varu apsēsties jahtā, pabraukt, izbaudīt vēju, bet cīnīties par uzvaru vai sevi spiest nekad negribēju. Es vienmēr biju mierīgs pragmatiķis, bet sportam tomēr vajag, lai būtu emocijas un azarts, kuru es tā arī nespēju noķert. Kāds sportists no manis sanāktu un ko es tad mācītu kā treneris? Bet palīdzēt īstiem sportistiem padarīt mūsu burāšanu godīgāku un strukturētāku man ne tikai patīk, bet arī padodas. Tā arī likumsakarīgi ir sanācis, ka man 21 gada vecumā ir tāds hobijs kā tiesāšana.”
Lielākās sacensības, kuras esmu tiesājis – divi pasaules čempionāti starptautiskajā žūrijā. Vienās no tiem (T293 2018) bija tik daudz protesti/prasības atjaunot rezultātu vienā dienā, ka nācās visiem septiņiem cilvēkiem strādāt bez apstāšanās līdz vakaram. Tiesāju arī Ķīles nedēļu, kur žūrijā bija 25 cilvēki. Nu jau katru gadu vismaz vienreiz braucu uz Somiju un šogad arī biju Slovēnijā, kurā piedalījās 450 sportisti Optimist klasē. Pagājušgad nokārtoju starptautiskā līmeņa tiesneša eksāmenu, un, tikko saņemšu pietiekami daudz praktisko atsauksmju, kļūšu par pirmo Latvijas IJ tiesnesi, ” par savu tiesāšasnas pieredzi izsakās jaunais tiesnesis.
Jautājot par Leonīda personīgajiem mērķiem tiesāšanas jomā, viņš atbild, ka IJ kateogrija bija viens no galvenajiem mērķiem, kas bijis līdz šim. Papildus, Leonīds pāris reizes gadā vēlas notiesāt sacensības ārpus Eiropas, kas līdz šim vēl nav sanācis, un turpināt darbu pie tiesnešu darbības uzlabošanas un sistematizācijas Latvijā. “Varbūt tas neizskatās pēc personīgā mērķa, bet gan burāšanas jomas mērķa, bet es šīs jomas sakārtošanu uztveru kā savdabīgu izaicinājumu,” komentē Leonīds.
Uzdevām Leonīdam izskaidrot Latvijā esošās 3 tiesnešu kategorijas atšķirības un ieskicēt starptautisko tiesnešu prasības: “Kluba kategoriju iegūt ir visvieglāk – jānokārto manis veidotu testu uz 50%. Lai pārietu uz Pirmo tiesneša/sekretāra kategoriju, tests ir jānokārto uz 70% un jānotiesā Tiesnešu Kolēģijas nolikumā noteiktu sacensību skaitu, tajā skaitā jāuzņemās atbildību vadošos tiesnešu amatos sacensībās Latvijā, kā arī ir jābūt rekomendācijām no citiem tiesnešiem, angļu valodas zināšanām un motorlaivas vadīšanas tiesībām. Savukārt, lai pārietu uz Nacionālo tiesneša/sekretāra kategoriju ir jānokārto tests uz 90% un jāveic viss, kas ir rakstīts par Pirmo kategoriju, tikai nopietnāk.”
Paskaidrojot jauno eksāmenu norisi, Leonīds saka: “Vēsturiski bija daži mēģinājumi izveidot eksāmenācijas sistēmu, bet pirms 5 gadiem nonācām pie situācijas, ka kategoriju varēja saņemt, uzrakstot iesniegumu ar rekomendācijām. Kaut gan tas samazināja birokrātiju, rezultāts bija diezgan nomācošs – tiesneši paši nevarēja saprast savu zināšanu līmeni un nezināja no kā mācīties (un vai vispār vajag mācīties). Tagad pastāv tests, kuru es izveidoju balstoties uz starptautisko kolēģu pieredzi un zināšanām, kura nokārtošana palīdz pierādīt pašiem sev, ka noteikumi nav neapgūstami. Ja kāds grib nokārtot testu, jāuzraksta man un sarunāsim laiku un vietu, lai satiktos un aizpildītu google forms. Eksāmena rezultātus uzreiz apspriežam, lai izrunātu kļūdas, ja tādas radušās. Kārtojot eksāmenu drīkst izmantot Noteikumu grāmatu, tāpēc, manuprāt, tas ir izdarāms jebkuram, kurš to vēlas un ir attiecīgi sagatavojies.”
Uz jautājumu par to, kā Leonīds redz šī brīža tiesāšanas jomu Latvijā, viņš atbild: “Tas, protams ir salīdzināšanas jautājums. Ir valstis, kurām vispār nav izveidotas sistēmas. Latvijā esošā sistēma arī vēl jāsakārto, bet mēs esam uzņēmuši labu kursu ceļā uz šīs jomas sakārtošanu. Jo vairāk tiesnešu šo testu nokārtos, jo labāka būs kopējā aina. Jāuzsver, ka mums jau ir izveidots eksāmens un eksaminācijas sistēma, kas Latvijas tiesāšanas sistēmu attaino labākā pozīcijā, nekā vairākas citas valstis. Tāpēc es ticu, ka kopā mēs šo jomu varētu uzlabot līdz pilnībai.”
Novēlam Leonīdam Rozinam veiksmi personīgajos mērķos un izsakām pateicību par neizsīkstošu entuziasmu un iniciatīvu tiesāšanas jomas sakārtošanā.
Lai nokārtotu tiesnešu eksāmenu, aicinām sazināties ar Leonīdu privāti, rakstot leonid.rozin@sailing-judges.org .
Plašāk par tiesnešu kategorijām aicinām apskatīties Nolikumā: https://www.sailinglatvia.lv/wp-content/uploads/2022/03/TK_Nolikums_2022_apstiprinats_1_22.pdf