Valdes sēde
13.07.2022.
Protokols. Nr.10/22
Pamatojoties uz LZS Statūtu punktu 8.7., biedrības “Latvijas Zēģelētāju savienība” prezidents Leonīds Loginovs izsludināja valdes sēdi 2022. gada 13. jūlijā 19:00, Kronvalda bulvārī 12 (Rīgas Brīvostas pārvaldes telpās), ar šādiem dienas kārtības punktiem:
- Lēmums par AS “Latvijas valsts meži” piešķirtā finansējuma izlietojuma mērķi.
- Ziemeļvalstu čempionāta rīkotājs 2023. gadā.
- Latvijas Čempionāta Platu 25 klasēm nolikuma apstiprināšana.
- Dažādi.
Piedalās: L. Loginovs, N. Penke, V. Romans, J. Rožkalns klātienē, savukārt, I. Jākobsone, K. Kanska un R. Vaivods attālināti.
Klausītājs: J. Grīslis
Pamatojoties uz LZS Statūtu 5.1.5 punktu un to, ka 20. jūnija sanāksmē J. Grīslis nevarēja ierasties, viņš piedalās šī jautājuma izskatīšanā 13. jūlija valdes sēdē. Informēju, ka J. Grīšļa pārstāvētais Pilsētas Jahtklubs bija iesūtījis 20. jūnija sēdē prasīto iesniegumu noteiktajos termiņos.
L. Loginovs atklāj valdes sēdi, iepazīstinot klātesošos ar darba kārtības jautājumiem. Nevienam no klātesošajiem iebildumu nav.
1. Lēmums par AS “Latvijas valsts meži” piešķirtā finansējuma izlietojuma mērķi. Ziņo L. Loginovs
Pirms valdes sēdes tika izsūtīti izskatīšanai visi saņemtie dalīborganizāciju iesniegumi, kuri tika pieprasīti 20. jūnija valdes sēdē (Protokols Nr. 9/22. Šīs sanāksmes protokols atrodams šeit: https://www.sailinglatvia.lv/index.php/2022/06/21/valdes-sede-20-06-2022-protokols-nr-9-22/).
L. Loginovs iepazīstina ar dalīborganizāciju iesūtīto vēlmju apkopojumu un aicina valdes locekļus izteikt savu viedokli.
N. Penke uzskata, ka, galvenokārt, nevajag uzspiest nevienu no klasēm, bet gan ņemt vērā katra individuālās vēlmes, lai atbalstītu klubu un treneru vēlmes, kuri arī būšot tie, kuri attīstīs burāšanas sportu Latvijā. Papildus N. Penke informē, ka viņa rīcībā ir informācija, ka, piemēram, Igaunijā DH (Piezīme: Double handed (DH) ir švertlaivas divu cilvēku komandai) klase ir ārkārtīgi nepopulāra un visticamāk, tuvākajos gados netiks aktualizēta, jo visas DH klases laivas tika iepircis viens sponsors, bet pašiem klubiem tās uzturēt līdzekļu nepietiek. N. Penke uzsver, ka gadījumā, ja tomēr lemj par labu DH klasei, svarīgi būtu apzināt konkrētus trenerus un, vēlams arī sportistus, kuri šo klasi plāno izmantot un vai tam būs finansiāls segums.
V. Romans, papildinot N. Penkes izteikumu par Baltijas kolēģiem, dalās ar lietuviešu pieredzi šajā jautājumā, sakot, ka viņu gadījumā viedoklis dalās, jo paši burātāji uzskata, ka jāattīsta vieninieku klases, savukārt treneri uzskata, ka vajag attīstīt divnieku klases. Jāņem vērā arī fakts, ka Lietuvas mērķis ir medaļas Olimpiādē. Skatoties uz Latvijas situāciju, V. Romans aicina klātesošos, pirmkārt, nodefinēt LZS vēlmi, t.i., sniegt iespēju pēc iespējas vairāk bērniem un jauniešiem uzsākt burāt, vai tiekties uz Olimpiskajām medaļām. Papildus, V. Romans norāda, ka atbalsta I. Ailes nostāju šajā jautājumā, ņemot vērā, ka viņa šajā klasē ir vadošā trenere, attiecīgi, nepiekrīt uzspiest kādam no treneriem klasi, kuri viņu negrib, kā arī piekrīt, ka 420. klase ir diezgan sarežģīta un tajā vispirms vajag apzināt trenerus, kuri ar to nodarbosies. Noslēgumā V. Romans papildina, ka, viņaprāt, Latvijā ir jau daudz burāšanas klašu, un varbūt nevajag vēl jaunu klasi mēģināt attīstīt, bet veicināt esošo attīstību.
J. Rožkalns piekrīt N. Penkem, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, ideāls scenārijs būtu pirkt DH laivas, lai nākamgad realizētu vēl nebijušas sacensības Latvijā, kuras būtu izdevies realizēt, pateicoties šim atbalstam no AS “Latvijas valsts meži”, bet tādā gadījumā būtu nepieciešams iepirkt vismaz 5 laivas.
I. Jākobsone uzskata, ka nepieciešams koncentrēties ne tikai uz laivu klasēm, bet arī šī brīža treneru resursu, attiecīgi, ja DH laivām nepietiek atbalsts treneru starpā, tad pastāv risks, ka šīs klases laivas netiks aktīvi izmantotas. Kā piemēru I. Jākobsone min Horvātijas situāciju, sakot, ka Optimist un ILCA klasēs viņi ir vieni no spēcīgākajiem, bet šobrīd viņiem vispār netiek izmantota DH klase, pie tam nav arī plānots to darīt, savukārt, Anglijā tiek lietotas pārsvarā tikai DH klases laivas un Optimist/ILCA klases tiek pārstāvētas skaitliski minimālā daudzumā. I. Jākobsone norāda, ka, viņasprāt, DH laivu aktualizēšanas jautājumā vajadzētu sākt ar esošo laivu apzināšanu un atsākšanu lietot, pirms tiek ieguldīta nauda klasē, kuru jau šobrīd neizmanto pat tie klubi, kuros tādas ir.
K. Kanska atbalsta kolēģus un dalīborganizāciju pārstāvjus, kuri uzskata, ka trenerus nevar piespiest sākt lietot jaunu klasi, ja viņiem trūkst vēlmes vai kapacitātes, vienlaikus norādot, ka nav pret DH klases attīstību Latvijā. K. Kanska uzskata, ka attīstības plāns jāsāk ar klubu atbalstīšanu viņu nepieciešamībās, lai varētu apmācīt pēc iespējas vairāk bērnu, pēc tam investējot treneru apmācībās un tikai tad izskatīt jautājumu par DH laivu nepieciešamību.
R. Vaivods pievienojas kolēģu teiktajam, sakot, ka šī brīža apstākļi Latvijā nespēs attīstīt DH klasi vēlamajā līmenī, attiecīgi balso par Optimist un ILCA klases iegādi. Papildus, R. Vaivods norāda, ka pirms iegādāto laivu piešķiršanas lietošanā konkrētam klubam, LZS būtu nepieciešams izstrādāt kritērijus, pēc kuriem klubs var pretendēt uz konkrētu laivu skaitu.
J. Grīslis informē LZS valdi par Skandināvu un Vidusjūras pieeju burāšanas attīstībā, kurās liela daļa atbalsta DH klasi pārejas dēļ. J. Grīslis arī paskaidro kā tiek rasts budžets augstajās vietās. J. Grīslis atkārtoti pauž iesniegto viedokli, sakot, ka no klubu attīstības viedokļa, Pilsētas jahtklubs vēlas, lai tiktu iepirktas DH klases laivas, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, pārējo dalīborganizāciju izteiktie viedokļi ir skatoties no treneru, nevis klubu attīstības perspektīvas. J. Grīslis informē, ka dažiem klubiem jau 420 laivas ir, kas nodrošina iespēju organizēt sacensības šīs klases sportistiem, tādejādi atdzīvinot un attīstot DH klasi Latvijā.
V. Romans, atbildot uz J. Grīšļa viedokli, saka, ka liela daļu treneru ir arī šo klubu menedžeri, attiecīgi, nav iespējams atdalīt kluba viedokli no trenera viedokļa. Kā piemērs tiek piesaukta arī kadetu klase, kuru vairākkārtīgi ir mēģināts atdzīvināt, bet bez panākumiem.
Lēmums Nr.10/22-1: Uzklausot visu klātesošo viedokli, L. Loginovs informē, ka vairākums LZS valdē uzskata, ka nepieciešams atbalstīt klubu vēlmes, t.i., to vēlmes, kuri tās ir izteikuši un kuros trenējas bērni. Rezumējot, iesniegtajās dalīborganizāciju vēlmēs dominē 3 laivu klases – Optimist, ILCA un 420.
Uzdot L. Loginovam precizēt skaitu, cik šo laivu un kādās proporcijās iespējams iegādāties par AS “Latvijas valsts meži” finansējumu.
2. Ziemeļvalstu čempionāta rīkotājs 2023. gadā. Ziņo L. Loginovs.
L. Loginovs informē valdi, ka šī gada 12. jūlijā ir saņemts e-pasts no K. Močāna, kurā viņš iesūtījis Limbažu domes lēmumu Nr.726 (protokols Nr.9, 105.) par konceptuālu atbalstu Ziemeļvalstu čempionātu burāšanā “Nordic Championship 2023” un atbalstu finansējuma piesaistīšanai nepieciešamajiem būvniecības darbiem (nepieciešams izbūvēt laivu nolaišanas vietu Kuivižu ostā un Salacgrīvas ostas teritorijā), lūdzot LZS valdi atkārtoti izskatīt jautājumu par “Nordic Championship 2023” rīkošanas tiesībām Kuivižu jahtklubam.
Lēmums Nr.10/22-2: Noklausoties L. Loginova ziņojumu un iepazīstoties ar Limbažu domes lēmumu, valde vienbalsīgi balso PAR “Nordic Campionship 2023” rīkošanas tiesību piešķiršanu Kuivižu jahtklubam.
3. Latvijas Čempionāta Platu 25 klasēm nolikuma apstiprināšana. Ziņo: L. Loginovs
L. Loginovs informē valdi, ka J. Benfelda iesūtītajā Latvijas Čempionāta nolikumā PLATU 25 klasēm Tiesnešu kolēģija ir lūgusi izņemt 2.2. punktā minētos apakšpunktus, kā arī norādījuši vienu nekorektu atsauci no Burāšanas Sacensību noteikumiem.
LZS valde piekrīt L. Rozina iesūtītajai redakcijai, nolemjot, ka apstiprināšanai var tikt virzīts tikai šādas redakcijas nolikums.
LēmumsNr.10/22-3: Valde vienbalsīgi nobalso par Latvijas Čempionāta Platu 25 klasēm nolikumu TK piedāvātajā redakcijā.
Pretenziju gadījumā, lūgums rakstīt uz info@sailinglatvia.lv
4. Dažādi.
N. Penke aicina valdi pieņemt zināšanai izpildi par LZS valdes lēmumā (protokols Nr 5/22, 7. punkts) noteikto, t.i., pieņemt zināšanai izveidoto Sporta komisijas sastāvu, kurā par vadītāju ir iecelts N. Penke, savukārt, komisijas sastāvu veido stratēģisko klašu pārstāvji, t.i.,
Ģirts Fišers Blumbergs – ILCA klase
Inga Jākobsone – Optimist klase
Raitis Škutāns – Techno 293 klase
Jānis Preiss – IQFoil klase
Lēmums Nr.10/22-4: LZS valde ir pieņēmusi zināšanai šo ziņojumu.