Valdes sēde
20.06.2022.
Protokols. Nr.9/22
Pamatojoties uz LZS Statūtu punktu 8.7., biedrības “Latvijas Zēģelētāju savienība” prezidents Leonīds Loginovs izsludināja valdes sēdi, ar mērķi uzklausīt dalīborganizāciju un dalīborganizāciju ieinteresēto biedru viedokļus, AS “Latvijas valsts meži” finansējuma izlietošanas kontekstā 2022. gada 20. jūnijā 19:00, Kronvalda bulvārī 12 (Rīgas Brīvostas pārvaldes telpās).
Piedalās:
No LZS puses: L. Loginovs, N. Penke, R. Vaivods, V. Romans, I. Jākobsone, K.Kanska, M.Birzulis, L. Krīgere
Dalīborganizāciju pārstāvji: I. Aile un J. Ailis (JBK Jūrmala), E.Lubiņa (ZJUSK), D. R. Andersons, E. P. Kumpiņa un V. Cibulis (RJK), K. Močāns (Kuivižu jahtklubs), S. Kamergrauzis (LBMA).
L. Loginovs atklāt valdes sēdi, iepazīstinot klātesošos ar dienas kārtības jautājumu, norādot galvenos nosacījumus, kuri jāņem vērā izlietojot AS “Latvijas valsts meži” mērķziedojumu. Un tie ir:
| Nr.p.k. | Mērķis | Paskaidrojums | Daudzums | Cena | Summa EUR |
| 1. | Inventāram | Bērnu sporta buru laivu iegāde (Optimist, RS, Laser) | 17 | 5000 | 85000 |
| 2. | Ekipējumam | Hidrotērpi (apģērbs, speciālie apavi) | 20 | 220 | 4400 |
| 3. | Drošības līdzekļi | Glābšanas vestes | 20 | 100 | 2000 |
| 4. | Apmācībam | Pasniedzēju un/vai treneru izmaksas teorētiskajām un praktiskajām apmācībām (t.sk., drošība uz ūdens) | 1 | 8600 | 8600 |
L. Loginovs vērš klātesošo uzmanību, ka mērķziedojuma izlietošanai ir jābūt saskaņā ar līguma uzdevumu, proti, ir jāveicina bērnu un jauniešu burāšanas sporta attīstība. Saskaņā ar LZS statūtiem, viens no mērķiem ir popularizēt un sekmēt burāšanas sporta attīstību Latvijā, tajā skaitā sekmēt cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšanos burāšanas sportā. LZS galvenā prioritāte ir veicināt iespēju ikvienam bērnam un jaunietim, tai skaitā bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, iesaistīties veselīga un aktīva dzīvesveida veicinošās aktivitātēs brīvā dabā un uz ūdens, tādejādi palielinot Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas nodarbojas ar burāšanas sportu gan amatieru, gan profesionālā līmenī. L. Loginovs dod vārdu katram no klātesošajiem izteikt viedokli par nepieciešamo laivu klašu iegādi klubam lietošanā, kas būtu saskaņā ar iepriekšminēto mērķi.
V. Cibuļa piedāvājums nav par konkrētu laivu iegādi burātājiem, bet viņš uzskata, ka būtu nepieciešams paredzēt arī vienas treneru motorlaivas iegādi, kas tiktu lietota starptautiskajās sacensībās, uz kurām dodās Latvijas izlases sportisti. N. Penke atgādina tāmē minēto, sakot, ka motorlaivas iegāde nav paredzēta.
I. Aile norāda, ka JBK Jūrmala būtu nepieciešamas ILCA laivas, jo viņu vidū ir gan sportisti, kuri šogad beidz burāt ar Optimist laivām, bet viņiem nav laivas, uz kurām tālāk nodrošināt šiem sportistiem inventāru karjeras turpināšanai. I. Aile uzsver, ka JBK Jūrmala sportisti piedalās arī Eiropas čempionātos, no kuriem 2 sportisti brauc ar vecām laivām, kas nav vairs tik konkurētspējīgas. JBK Jūrmala piedāvā šo mērķziedojumu sadalīt starp klubiem pēc vajadzības, ļaujot katram iegādāties nepieciešamās klases laivas. Papildus, I. Aile norāda, ka būtu nepieciešams nodefinēt LZS galveno mērķi – vai tas ir piesaistīt jaunus bērnus, kuri apgūst burāšanu un burā priekam vai koncentrēties uz esošo sportistu karjeras attīstību.
N. Penke iestarpina, ka viena no opcijām ir iegādāties divnieku laivas (double handed, turpmāk tekstā – DH), kas Latvijā šobrīd vispār nav attīstīta klase, uz ko I. Aile atbild, ka tam ir nepieciešama komanda, kura, diemžēl, viņiem nav, un vismaz JBK Jūrmala šobrīd nav iespējas nodrošināt vēl 3. laivu klases treniņus. Pie tam, I. Aile uzsver, ka šobrīd Latvijā nav DH laivu sacensību, līdz ar to jauniešiem nav interese šajā klasē trenēties. I. Aile norāda, ka, viņasprāt, 420 klase ir pārāk veca un sarežģīta klase, kurai šobrīd nav arī piemērotu treneru. V. Romans informē, ka LZS neuzstāj iepirkt 420 klasi, bet šāda ideja ir radusies, pamatojoties uz vēsturiskiem apsvērumiem, domājot par pārejas klasi starp individuālo burāšanas sportu un jūras jahtām. N. Penke norāda, ka sanāksmē nepiedalās Engures, Pilsētas un Rojas jahtklubs, kuriem bija vēlme tieši pēc DH laivu klases.
K. Močāns saka, ka Kuivižu jahtklubs nav pret DH klasi, jo viņu klubā būtu sportisti, kas ar tādu vēlētos trenēties, savukārt, runājot par Optimist un ILCA laivu klasēm svarīgi ir saprast, ka ne visiem ir jābūt par olimpiskajiem čempioniem.
D. R. Andersons piekrīt I. Ailei, ka šogad Latvijā pastiprināti augusi Optimistu saime, savukārt, par DH, Dāvis norāda, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 10 470 klases laivas, bet viņš nav redzējis, ka kāds ar tām trenētos un uzskata, ka, iegādājoties DH laivas, tās arī turpmāk netiks izmantotas. D. R. Andersons informē, ka Maltā, kurā viņš trenēja, burāšanas apmācībās tika izmantotas RS Vision laivas (domātas 1-4 cilvēkiem, t.i., vai nu 3 pieaugušajiem/jauniešiem vai 5 bērniem), kas būtu piemērotas arī Latvijas akvatorijai. Dāvis piekrīt klātesošajiem, kuri uzskata, ka visnepieciešamākās tomēr būtu Optimist un ILCA laivas, papildus informējot, ka šobrīd arī Prestol plāno drīzumā izgatavot Optimist laivas Latvijā.
E. P. Kumpiņa, vispirms komentējot DH klases izvēli informē, ka 470 klase tuvā nākotnē, iespējams, tiks izņemta no Olimpiskās aprites, tāpēc svarīgāk ir veicināt to, lai esošajām 29er klases laivām tiktu notīrīti putekļi un tās tiktu izmantotas, jo pēc tām jaunieši pāriet uz 49er (vīrieši) un 49er FX (sievietes), kas ir olimpiskās klases laivas. E. P. Kumpiņa vēlētos, lai daļa no šī mērķziedojuma tiktu izlietota vienas ILCA 6 laivas iegādei LOV sportistu lietošanai, kas tiktu atstāta Eiropā, piemēram, Barselonā, jo šobrīd aptuveni 20 % no vienas sezonas izmaksām (aptuveni 30 K gadā) tiek tērēti laivas īrei sacensībām un treniņnometnēm. Vienas laivas izmaksas ir ap 8 000 EUR un Estere norāda, ka, šādas laivas iegādes gadījumā, viņa rekomendē Nautivela firmas laivu, jo tās ir viskvalitatīvākās no tirgū pieejamajām. Vienlaikus Estere atgādina, ka Olimpiskās spēles notiks 2024. gadā Francijā, attiecīgi visas nozīmīgās sacensības līdz tam notiks Eiropā. Vienas liekas laivas glabāšana Eiropā samazinātu lielu daļu no izmaksām un būtu laba motivācija citiem sportistiem tiekties uz Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvu. Šādas laivas iegāde, viņasprāt, sniedz iespēju būt mobilākam attiecībā uz iespēju pievienoties dažādām starptautiskām treniņgrupām, kurās piedalās augstas klases sportisti, tādejādi veicinot izaugsmi sportista karjerā. E. P. Kumpiņa ierosina, ka, šādas LOV sportistu laivas iegādes gadījumā, viņa varētu vadīt treniņus, meisterklases Latvijas sportistiem, lai popularizētu šo sporta veidu un iedvesmotu jaunos burātājus tiekties uz lielākiem mērķiem. Papildus, Estere ierosina, ka šādas LOV sportista laivas uzturēšana būtu absolūta LOV sportista atbildība.
J. Ailis aicina LZS valdi, ka jebkuru laivu iegādes gadījumā, laivas tiktu piešķirtas lietošanā visiem jahtklubiem, kuros trenējas bērni, ņemot vērā gan skaitu, gan dalības dažādās sacensībās, vienlaikus informējot, ka tie būtu astoņi LZS DO biedri, starp kuriem būtu jāizvērtē sadalījums (Rojas jahklubs, Engures jahtklubs, JBK Jūrmala, Burāšanas klubs 360, Rīgas jahtklubs, Kuivižu jahtklubs, Zvejniekciema jauniešu ūdens sporta klubs un pilsētas jahtklubs).
I. Jākobsone, pārstāvot arī Optimist asociāciju, uzsver, ka primāri būtu jāņem vērā tieši klubu viedoklis, jo treniņus nodrošina tieši klubi, nevis asociācijas, bet, galvenokārt, būtu jādomā par treneru resursu, kas varēs nodrošināt apmācības/treniņus šim iepirktajam inventāram.
R. Vaivods uzskata, ka saņemtais finansējums ir jāsadala starp Optimistu un ILCA klasi, kā arī, viņaprāt, būtu vērtīgi iegādāties komplektu vai, ja iespējams, tikai korpusus, kas būtu pieejami Latvijas izlases sportistiem dalībām starptautiskajām sacensībās.
S. Kamergrauzis ierosina, ka katram klubam nepieciešams iesūtīt LZS tieši sava kluba nepieciešamību, lai tālāk LZS valde varētu lemt par sadalījumu, vienlaikus norādot, ka attiecībā uz DH klasi, viņaprāt, tā nav slikta versija, jo ir vairāki sportisti, kuri nemaz nevar piedalīties ILCA klases sacensībās sava auguma vai svara dēļ.
E. Lubiņa informē, ka ZJUSK klubs piekrīt DH laivu klases nepopularitātes viedoklim, jo Latvijā nav šādu sacensību, bet, viņasprāt, būtu svarīgi attīstīt tieši pamatklases, kas ir Optimist un ILCA, tādējādi attīstot tieši burāšanas sporta apgūšanu Latvijā.
N. Penke informē klātesošos, ka nepieciešams iegādāties komplektu, neskatoties uz laivu klasi, jo laivas tiktu nodotas lietošanā, attiecīgi, ja klubs tās neizmantos (nepiedalīsies sacensībās, nebūs bērnu, kuri trenēsies utt.), tad šis komplekts tiktu nodots citam klubam lietošanā.
I. Ailis ierosina, ka ir vēl arī RS Feva klase, pastāstot Lietuvas pieredzi šīs klases attīstībā.
L. Loginovs informē, ka šī finansējuma programmas izpilde būs tikai daļa no kopējās burāšanas sporta attīstības programmas Latvijā, atgādinot, ka LZS galvenais mērķis ir attīstīt burāšanu, tajā skaitā nodrošināt burāšanu arī bērniem ar ierobežotu kustību utt.. Vienlaikus LZS prezidents atgādina, ka šis inventārs tiks nodots lietošanā, pie tam īslaicīgā.
Lēmums Nr.9/22-1: Apkopojot visu dzirdēto, L. Loginovs uzdod katram klubam, kuros trenējas bērni un jaunieši, līdz š.g. jūnija beigām iesniegt priekšlikumus, kura klase viņiem būtu nepieciešama, kontekstā ar augstākminētā AS “Latvijas valsts meži” līguma mērķa izpildi, un kādu pievienoto vērtību klubs redz kopējās burāšanas sporta attīstībā nepieciešamās laivu klases iegādes gadījumā.
Šos iesniegumus jāiesūta līdz 30. jūnijam, 17:00, oficiālajā LZS epastā – info@sailinglatvia.lv
Piezīme: Double handed (DH) ir švertlaivas divu cilvēku komandai.