Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”
pilnsapulces protokols N1.
2011. gada 18. martā Rīgā, Andrejsalā.
Sēdes vadītājs: A. Dāle
Protokolē: J. Ailis
Piedalās:
Pilnvarotie dalīborganizāciju pārstāvji:
A. Rozins, N. Mačukāns, G. Šteinerts, O. Rancāns, U. Kalmanis, Ē. Vēvelis, Z. Antapsons, A. Civjans, M. Kalniņš, J. Ailis, A. Simanoviča, A. Aksenoks, D. Zīraps, V. Briedis, Z.Goldmanis, S. Backāns.
Valdes locekļi:
A. Dāle, V. Romans, E. Kanskis.
Dalīborganizāciju pārstāvji:
I. Lakšs, J. Grīslis, A. Mežulis, A. Remess, I.Backāne, G. Maļina, Ž. Litauniece, Ģ. Avotiņš, A. Adats, K. Dzenis.
Darba kārtība:
1. LZS prezidenta ziņojums par LZS darbību un galvenajām aktivitātēm.
2. Revīzijas komisijas ziņojums par 2010. gada budžeta izpildi.
3. 2010. gada pārskata un revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšana.
4. 2011. gada budžeta apstiprināšana.
5. LZS revīzijas komisijas sastāva papildināšana.
6. Dažādi jautājumi
J. Ailis ziņo, ka pilnsapulcei reģistrējušies 19 dalīborganizāciju pārstāvji un sapulce ir lemttiesīga. Ierosina sākt sapulci.
1. LZS prezidenta ziņojums par LZS darbību un galvenajām aktivitātēm.
A. Dāle ziņo par 2010. gada galvenajiem notikumiem. Izglītības un zinātnes ministrija piešķīra līdzekļus treneru algām. Tika izsludināts konkurss un pieņemts lēmums algot 6 trenerus 5 jahtklubos, kuros notiek darbs ar jauniešiem. 2010. gada jūnijā notika Pasaules čempionāts Raceboard klasē vindserfingā, Liepājā. Aktīvi darbojas vindserfinga kluba „Rietumkrasts“ un vindserfinga asociācijas pārstāvji, un arī šogad Liepājā ir paredzētas lielas sacensības
Jāizceļ Latvijas izcīnītās tiesības piedalīties 1. Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Singapūrā, kurās Latviju vindserfingā pārstāvēja liepājnieks R. Kaups. Burāšana bija viena no 10 federācijām, kas bija pārstāvētas šajā pasākumā, LOK to novērtēja kā labu LZS sasniegumu. No SOK tika saņemts finansējums, lai varētu iziet atlases posmu, sagatavoties un piedalīties šajās spēlēs.
Veiksmīgs aizvadītajā gadā bija kvalifikācijas komisijas darbs. Tika izsniegtas jahtu vadītāju apliecības, kas deva arī finansiālu pienesumu LZS. Aktīvs bija arī tiesnešu darbs, M. Kalniņš apmeklēja ISAF tiesnešu semināru Maskavā.
Aktīvu darbību ir uzsācis LZS jaunākais biedrs Kuivižu jahtklubs. Ar vislabākajām atsauksmēm Kuivižu jahtklubā norisinājās Baltijas kausa posms vindserfingā.
LZS organizēja 7 Latvijas čempionātus jauniešiem, vindserfingā Formula, Raceboard, RSX un Bic Techno klasēs, Micro klasē, Q 25 klasē un kreiserburāšanā.
Pagājušajā gadā notika 9 valdes sēdes un 2 pilnsapulces.
LZS ir noteiktas prioritātes 2011. gadam.
1. 2011. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts Micro klasē, Usmā un Eiropas čempionāts Formula Windsurfing. Pašlaik notiek aktīvs darbs sacensību organizēšanā.
2. Sākta ir gatavošanās olimpiskajām spēlēm. Mēs kandidējam 2 klasēs – Laser Radial un RSX. Ir pārskaitīta dalības maksa atlasei, kas būs Pasaules čempionātā Pertā, Austrālijā, decembrī, kā arī ir apstiprināti Latvijas izlases atlases kritēriji.
3. Prioritāte ir arī Latvijas čempionātu rīkošanā, pavairot dalībnieku skaitu, paaugstināt sacensību kvalitāti uz ūdens, tiesnešu darbu, kā arī piesaistīt sponsorus.
4. Svarīgs uzdevums ir celt LZS iekšējā darba kvalitāti, un sākt strādāt ar sponsoriem, lai burāšanu mēģinātu pārdot kā produktu, piesaistot sponsorus.
5. Atbalsts darbam ar jauniešiem. LZS ir piesaistījis trenerus klubiem, kur notiek darbs ar jauniešiem. Tas saglabāsies arī nākošos gadus, un ir viens no svarīgākajiem posmiem, lai vairotu mūsu burātāju saimi.
J.Ailis ziņo par gada pārskata ieņēmumu un izdevumu pozīcijām. Kopējie ieņēmumi no biedru naudām, saņemtajiem ziedojumiem, dotācijām un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības bija 129773 Ls. Izdevumi algām treneriem, izpilddirektoram, sociālās apdrošināšanas maksājumiem un ziedojumu izlietojumam – 119555 Ls. Lielākā daļa ziedojumu tika novirzīta Eiropas čempionāta organizēšanai, 4000 Ls tika izlietoti jaunatnes sporta attīstībai – 4 Optimist klases švertlaivu iegādei.
2. Revīzijas komisijas ziņojums par 2010. gada budžeta izpildi.
J. Ailis iepazīstina ar revīzijas komisijas locekļa V. Brieža iesniegto ziņojumu.
Revīzijas komisijas ziņojums ir skatāms protokola pielikumā.
3. 2010. gada pārskata un revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšana.
Pilnsapulces dalībniekiem jautājumi un piebildes par gada pārskatu un revīzijas komisijas ziņojumu nav.
Lēmums. Apstiprināt Latvijas Zēģelētāju savienības 2010. gada pārskatu un revīzijas komisijas ziņojumu. (balsojums: par – 19, pret – 0, atturējās – 0)
4. 2011. gada budžeta apstiprināšana.
J.Ailis iepazīstina ar LZS valdes iesniegto 2011. gada budžeta projektu. Atlikums kontos uz 2011. gada 1. janvāri ir 18614 Ls. Ieņēmumu daļā paredzētas dotācijas 7795 Ls apmērā no LOK federācijas darba nodrošināšanai un no LSFP treneru darba algām un par aktivitātes kritēriju izpildi, kā arī no biedru naudām 1675 Ls un prognozētiem ieņēmumiem no LZS kvalifikācijas komisijas 3000 Ls. Izdevumu daļā paredzēti administratīvie izdevumi, darba algas treneriem un izpilddirektoram, dalības maksām starptautiskajās asociācijās, Latvijas izlases dalībai Pasaules čempionātā, kvalifikācijas komisijas izdevumiem un neparedzētiem izdevumiem. Kopā 37064 Ls. A. Civjans jautā par dalības maksu starptautiskajai Laser klases asociācijai. M. Kalniņš informē, ka LLKA ir izstājusies no LZS, taču, tā kā Laser jauniešu un olimpiskās klases mums ir noteiktas kā prioritāras, iespējams, būs jāmaksā arī biedru nauda, taču pašreiz summa nav zināma
Lēmums. Apstiprināt Latvijas Zēģelētāju savienības 2011. gada budžetu. (balsojums: 19 -par, pret – 0, atturas – 0)
5. LZS revīzijas komisijas sastāva papildināšana.
M. Kalniņs ziņo, ka bija saņemts A. Vētras iesniegums ar lūgumu papildināt revīzijas komisiju. Tā kā revīzijas komisija iepriekšējā pilnsapulcē tika papildināta ar Ģirtu Fišeru – Blumbergu, tas vairs nav nepieciešams.
Lēmums. Noņemt jautājumu no dienaskārtības.
6. Dažādi jautājumi
G. Šteinerts informē, ka kvalifikācijas komisija ir papildināta ar 2 komisijas locekļiem. Komisijas darbā, pieņemot vienotu viedokli rodas nepieciešamība mainīt nolikumu, un iepriekšējā reizē, kaut ar novēlošanos, tas tika izdarīts. Priekšlikums ir pilnsapulcei pilnvarot valdi pieņemt lēmumus par kvalifikācijas komisijas priekšlikumiem „Nolikuma par atpūtas kuģu vadītāju sertifikāciju“ izmaiņām.
G. Šteinerts pauž viedokli par kvalifikācijas komisijas izstrādāto ziņojumu par jahtas Santas Rita avāriju. Dokuments bija nosūtīts, lai publicētu mājas lapā, taču ilgākā laika periodā tas neizprotamu iemeslu dēļ netika ievietots. Komisijas priekšlikums ir mājas lapā ievietot atsevišķu sadaļu par avārijam un atbalstīt biroja tehnikas iegādi komisijas vajadzībām.
A. Dāle un M. Kalniņš paskaidro, ka komisijas ierosinājumi tiek ņemti vērā. Iepriekšējās valdes sēdēs tika lemts par cietā diska iegādi, izskatīti jautājumi no likumdošanas viedokļa, par kuriem drīzumā būs nepieciešami jauni grozījumi. J Grīslis informē par jaunumiem likumdošanā. LZS ir pilnvarota izniegt tiesības, veikt apmācību, atbilstoši likuma pantam. Tomēr pašlaik nav ārēja akta, kur tas butu reglamentēts. LZS darbojas uz sava nolikuma pamata, kas ir izstrādats kvalifikācijas prasībām, kā tas ir vēsturiski veidojies. Ir jābūt MK noteikumiem, kuri būtu izstrādāti sadarbībā ar CSDD, Jūras administrāciju un apmācību centriem. Gada laikā Jūras administrācija nav spējusi vienoties par kārtību, tomēr no nākamā gada 1. martā ir jābut MK noteikumiem. Mums būs jāveic nolikumā izmaiņas. J. Grīslis arī ierosina dot pilnvaru valdei apstiprināt nolikuma izmaiņas
J. Grīslis papildina, ka stājušies spēkā 2010. gada 7. septembra MK noteikumi „Par ieiešanu ostās un iziešanu no tām“. Kad būs saņemts skaidrojums no robežsardzes par kārtību iziešanai jūrā, par to tiks ievietota informācija mājas lapā.
Lēmums. Pilnsapulce pilnvaro LZS valdi apstiprināt izmaiņas „Nolikumā par atpūtas kuģu vadītāju sertifikāciju“ (balsojums: par – 19, pret – 0, atturas – 0).
N. Mačukāns lūdz informēt, vai ir apstiprināti visi 6 treneri. J. Ailis paskaidro, ka valde ir apstiprinājusi pieņemt darbā 4 trenerus no 1. marta un V. Alviķi Audas jahtklubā no 1. aprīļa. Ir izsludināts papildus konkurss uz trenera vietu Usmas jahtklubā, kurā darbojas mācību treniņu grupa, kas atbilst LZS izvirzītajiem kritērijiem.
A. Civjans ierosina informēt pilnsapulci par valdes darbu.
A. Dāle atzīst kritiku par valdes tehniskā darba kvalitāti. Mērķis ir uzlabot iekšējo darbu, ir savlaicīgi jāveic darbs ar dokumentiem, atskaitēm un budžetiem. Mājas lapā tika izsludināts konkurss, jo M. Kalniņš aizņemtības dēļ nevarēja pildīt tālāk šos pienākumus. No 11. marta Juris Ailis uz pagaidu laiku ir uzņēmies pienākumus pildīt izpilddirektora pienākumus.
M. Kalniņš norāda uz jaunu V. Alviķa publikāciju, kurā ir nesmuki izteikumi par LZS, sekoja LLKA iesniegums par izstāšanos no LZS. Nav zināms kādi tam ir motīvi. Valdē bija daudz diskusijas par to vai pieņemt V. Alviķi darbā LZS, ņemot vērā, ka viņš ir sodīts pēc BSN 69. punkta. Iespējams, ka lēmums šajā jautajumā būs jāpārskata. V.Romans piebilst, ka reāli Audas JK notiek bērnu burāšana un citu treneru tur nav. V. Briedis dalās savās pārdomās par M. Alviķa sasniegtajiem rezultātiem. Paskaidro, ka burāšanā, kas ir ļoti sarežģīts lietišķais sporta veids, lielie sasniegumi ir ne tikai sportista un trenera centīga darba rezultāts, bet arī daudzu citu cilvēku nopelns. V. Briedis uzskata, ka nevar teikt, ka visi V. Alviķa apgalvojumi ir pamatoti.
Ģ. Avotiņš atgādina, ka viņš kā LZS preses sekretārs, kurš ir uzņēmies attīstīt sabiedrisko attiecību lauciņu, nevar strādāt bez visu dalīborganizāciju atbalsta. Jāsūta informācija par gaidāmajiem pasākumiem, par dalībniekiem, kā arī savlaicīgi jāiesūta sacensību rezultāti un apraksts par notikumu gaitu. Ja situācija nemainīsies, var būt jāpieņem lēmums atkāpties no sabiedriskā amata pienākumu pildīšanas.
A. Mežulis uzdod jautājumu, vai valdē ir skatīti jautājumi par jūras jahtu sacensībām, norādot, ka ir katastrofāli maz dalībnieku, par tā iemesliem un plānotajiem risinājumiem.
V.Romans atbild, ka pateicoties Engures JK, Usmas JK un Audas JK pārstāvju darbam, ir radīta jauna handikapa sistēma VHS – 2011, kas ir aizgūta no Ziemeļeiropā populāras LYS un zviedru SRS sistēmas. Galvenā problēma ir, ka dalība Latvijas čempionātā iznāk dārga dalības maksu, apdrošināšanas un ORC mērgrāmatas izmaksu dēļ. Tādēļ brauc tikai jaunās jahtas, jo ar vecajām nav izredžu. Ir priekšlikums nenoteikt obligāto apdrošināšanu, kā arī ieviest jaunu ieskaites grupu VHS – 2011 vecajām jahtām. Pašlaik turpinās diskusija, vai vecums būs vai nebūs ierobežots šajā grupā, bet jācer, ka šogad būs vairāk dalībnieku. Ģ. Avotiņš informē, ka apmērīšanas handikapa sistēmas VHS – 2011 nolikums un citi dokumenti ir ievietoti mājas lapā. I. Lakšs piebilst, ka Lietuvā un Igaunijā ir daudz lielāks dalībnieku skaits, pateicoties tam, ka notiek prestižas regates, kurās izcīna arī valstu čempionu balvas. I. Lakšs arī norāda, ka Lietuvā un Igaunijā čempionus izcīna tikai ORC ieskaites grupā. Būtu lietderīgi atgriezties pie centrālās regates, Trijstūra kausa, kurā izcīnītu gan Latvijas čempionāta medaļas, gan arī citas prestižas balvas. Iespējams, ka tad šo dalībnieku būs vairāk. Vaina nav tikai naudā vai formulā, bet arī pasākuma formātā.
E.Kanskis norāda, ka ir nepietiekoša jahtklubu aktivitāte. Aicina organizēt savus biedrus, dot savus priekšlikumus. LZS var izmainīt sacensību formātu.
A. Aksenoks informē par jaunu noteikumu projektu, kas aizliedz vindserfingiem burāt Rīgas jūras līcī. Vides ministrija ir solījusi sniegt savu atbildi.
A. Dāle informē, ka ir aizsāktas sarunas ar Igaunijas un Lietuvas federācijām par Baltijas kausa organizēšanu jauniešu burāšanā. Vindserfingā šādas sacensības ar panākumiem norisinās jau vairākus gadus. Jāvienojas par sacensībām un klasēm. Jāizvēlas kāda no jauniešu regatēm Latvijā. Tas varētu būt Latvijas čempionāts, Rīgas čempionāts vai atsevišķa regate Ķīšezerā.
S. Backāns ierosina izveidot kreiserburāšanas grupu no jahtklubu jahtu kapteiņiem, lai varētu apkopot idejas par kalendāru, Latvijas čempionātu un citiem jautājumiem, par ko bieži LZS valdei var nebūt vispareizākais viedoklis. J. Ailis piebilst, ka LZS jābūt gan kreiserburāšanas komisijai, gan arī apmērīšanas komisijai. Šobrīd tādas nav. Tajās varētu apvienoties burātāji no dažādiem jahtklubiem un ziemā risināt jautājumus, jo šobrīd tas notiek haotiski. M. Kalniņš ierosina organizēt jahtu kapteiņu sanāksmi Latvijas čempionāta laikā.
I. Lakšs norāda, ka iepriekš bija LZS viceprezidenti par sportu un kreiserburāšanu, ar kuriem tika risināti attiecīgie jautājumi. M. Kalniņš atgādina, ka valdes locekļi savas darbības sakumā ir sadalījuši savas darbības sfēras. Tās ir publicētas mājas lapā un par interesējošiem jautājumiem droši var griezties pie valdes.
Ģ. Avotiņš informē, ka gatavo piedāvājumu sponsoriem, lai varētu uzlabot mājas lapu. Tomēr tas nekādi neatbrīvo no informācijas sūtīšanas par saviem rezultātiem.
Ģ. Avotiņš piebilst, ka tikšanās laikā ar Kurzemes reģiona plānošanas administrāciju, kura pārstāv arī Norvēģu biznesa naudu saņēma ielūgumu 29. un 30. aprīlī piedalīties konferencē Baltijas valstu jahtklubu parstāvjiem. Konferencē Norvēģijas jahtklubu pārstāvji dalīsies pieredzē par to, kā attīstīt jahtklubus, kur rast finansējumu, kā piesaistīt burātājus tūristus. Jahtklubiem tiks nosutīti ielūgumi uz šo pasākumu. Administrācija arī esot izteikusi gatavību izdot bukletu par Latvijas jahtu ostām, kas tiks pievienoti starptautiskiem burāšanas žurnāliem ar aicinājumu apmeklēt Latviju.
S. Backāns informē, ka šobrīd ir vienreizēja iespēja Usmas jahtklubā izīrēt divas Micro klases jahtas, lai piedalītos Pasaules čempionātā.
A. Dāle informē par Vācijas, Hamburgas jahtkluba piedāvājumu sadarboties ar kādu no Latvijas jahtklubiem kreiserburāšans un citās jomās. Ieinteresētie jahtklubi saņems papildus informāciju un tiks sagatavots piedāvājums.
Noslēgumā A. Dāle dalījās iespaidos par tikšanos ar SOK prezidentu Ž. Roges kungu, viņa viesošanās laikā Rīgā.
Pilnsapulces beigas plkst. 19.30
Sēdes vadītājs Ansis Dāle
Protokolēja Juris Ailis