2012.g. valdes protokoli

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes sēdes protokols Nr. 1.

2012. gada 26. janvārī, Rīgā, Grostonas ielā 6b.
Sēdes sākums plkst. 17.00.

Sēdes vadītājs: A. Dāle
Protokolē: J. Ailis

Piedalās:
valdes locekļi:
A. Dāle, J. Ailis, V. Romans, Z. Antapsons, A. Civjans, S. Backāns, M. Kalniņš, E. Kanskis
Dalīborganizāciju pārstāvji:
J. Grīslis, Ģ. Avotiņš, A. Rozins, P. Bormanis, Ģ. Fišers-Blumbergs, J. Preiss, G. Rozenfelds.

Darba kārtība:

1. Iepriekšējās valdes sēdes protokola apstiprināšana.
2. Par izmaiņām likumdošanā jahtu vadītāju kvalifikācijā.
3. Mārketinga darba plāns 2012.gadam.
4. Treneru darba vērtējums 2011. gadā.
5. Burātāju balle.
6. Par LZS budžetu 2012. gadam.
7. Par 2012.g. pilnsapulces rīkošanu.

1. Iepriekšējās valdes sēdes protokola apstiprināšana.

J. Ailis informē, ka 2011. gada 24. novembra valdes sēdes protokols ir iepriekš izsūtīts un ievietots mājas lapā.
Nolēma: 1. Apstiprināt 24. novembra LZS valdes sēdes protokolu.

2. Par izmaiņām likumdošanā jahtu vadītāju kvalifikācijā.

J. Grīslis ziņo par darbu MK noteikumu izstrādē. Apspriešana darba grupā ar iesaistītajām institūcijām ir noslēgusies, un projekts ir saskaņošanā Satiksmes ministrijā. Iepriekšējā apliecību izdošanas kārtība mainīsies, tāpēc Kvalifikācijas komisija lūdz apstiprināt konceptuālās nostādnes par visiem jahtu vadītāju apliecību tipiem, kas atbilst LZS interesēm un par kuru iestrādāšanu noteikumos tālāk jāiesaistās arī valdes locekļiem pārrunās ar ierēdņiem. Šobrīd pastāv pretenzija, ka LZS finansiāli nevar nodrošināt pastāvīgas struktūras darbu apliecību izdošanā, tāpēc šo funkciju LZS nedeleģēt. Cita starpā J.Grīslis norāda, ka mūsu burātājiem nereti gadās problēmas ar tiesību neatzīšanu citās valstīs, jo līdz šim Latvija nav formāli pievienojusies 40. Rezolūcijai.
A.Dāle ierosina sarunās meklēt kompromisu apliecību izdošanai ar CSDD. J. Grīslis informē, ka ir pieņemtas izmaiņas MK noteikumos par atjaunoto CSDD apliecību tekstu. Tajā ir pievienoti paskaidrojumi angļu valodā, kā arī izņemts teksts par to derīgumu Latvijas ūdeņos. Tādejādi pastāv pretruna ar to pašu noteikumu punktu, ka CSDD apliecības derīgas Latvijas teritorijā.

Nolēma. 2.1. Apstiprināt pamatnostādnes vadītāju apliecību izdošanai, atbilstošas LZS interesēm.
2.2. Kvalifikācijas komisijai, A. Dālem turpināt sarunas Satiksmes ministrijā LZS interesēm atbilstošu noteikumu pieņemšanai.

3. Mārketinga darba plāns 2012.g.

Ģ. Avotiņš pauž viedokli, ka jāsastāda mārketinga plāns, jāapzina LZS iespējas un idejas, jāpiesaista iespējamie sponsori burāšanas sporta attīstībai, jauniešu sportam un melnajām sacīkstēm.
Otrs uzdevums ir atjaunot mājas lapu. Pastāv iepriekšēja noruna ar kompāniju, kas piedāvā hostingu un mājas lapas izveidi. Sponsorēšanas vai dāvināšanas veidā tiek piedāvāts moderns mājas lapas tehniskais dizains, kas jāpapildina ar māksliniecisko noformējumu un LZS speciāli veidotiem moduļiem. Piemēram, jahtu vadītāju datubāze ir viens no papildus darbiem.
Jāsāk strādāt ar sabiedriskajām attiecībām, jāinformē sporta žurnālistus par mūsu melnajām sacensībām. Jāgatavo informācija, jādod fotogrāfijas.
M. Kalniņš piedāvā paredzēt līdzekļus budžetā 300Ls dizaina izstrādei.
A. Dāle papildina, ka konkrētu projektu realizācijai, LZS kā pasūtītājs, var piesaistīt reklāmas aģentūru, sporta mārketinga kompāniju pakalpojumus. Pasaules čempionātam vindserfingā tādā veidā tiek plānots organizēt darbu ar medijiem.
Ģ. Avotiņš un A. Dāle ir vienisprātis, ka papildus jāattīsta darbs sociālajos medijos draugiem.lv un facebook, kam arī var tikt piesaistītas aģentūras. Tas būtu efektīvākais veids sasniegt mērķus burāšanas popularizēšanā un sponsoru piesaistei. M. Kalniņš norāda, ka galvenā problēma ir saņemt no dalīborganizācijām un sacensību organizētājiem aktuālo informāciju. J. Preiss iesaka pasūtīt pētījumu, noskaidrot produktus, ko LZS var piedāvāt pārdod.
Ģ. Avotiņš ir pārliecināts, ka sponsori jāmeklē ar personīgiem kontaktiem.

Balsojums.
3.1. Atbalstīt 300 Ls rezervēšanu jaunas mājas lapas dizainam.
3.2. Ģ. Avotiņam un J. Ailim sagatavot pieteikumu aģentūrām mārketinga attīstībai, sponsoru piesaistei, reklamējot burāšanu.

4. Treneru darba vērtējums 2011. gadā.

A. Dāle ziņo, ka treneru konkursam ir atsaukušies 10 treneri. Iesniegumus izskatīja valdes sporta komisija un rekomendē noslēgt līgumus ar iepriekšējiem treneriem, un I. Ledaunieci Usmas jahtklubā.
M. Kalniņš vēlas noskaidrot argumentus kāpēc pārējiem treneriem tiek atteikts. J Ailis paskaidro, ka treneru darbs tika novērtēts pēc 6 kritērijiem kopā un atsevišķi, par dalībnieku skaitu sacensībās Latvijā un ārzemēs, treneru iegūto izglītību un dalību sacensību organizēšanā. Kritēriji tika izvērtēti no datiem, kas tika pieprasīti konkursa nolikumā un no aizvadītā gada sacensību rezultātiem. A. Rozins norāda, ka šajos kritērijos federācija nav vērtējusi sacensību rezultātus. J. Ailis piezīmē, ka kritērijus ir izvēlējies patstāvīgi un tos var mainīt pēc vajadzības. A. Rozins uzskata, ka jau ilgus gadus strādā šie treneri, ir 50 Optimist laivas, no kurām 15 ir konkurētspējīgas, bet nav sasniegti rezultāti lielās starptautiskās regatēs. Nav konkurences, un tāpēc arī nav rezultāti.
E. Kanskis uzskata, ka tiek pārkāpti iepriekš pieņemtie pilnsapulces un prezidenta lēmumi veicināt olimpisko sportu. Lai piedod esošie treneri, pa šiem 2 gadiem šajā laukā ir absolūta nulle. Vai nu ir jāmaina koncepcija, jo mēs atbalstam tikai bērnu audzināšanu, bet sacensībās rezultātu mums šobrīd nav. Vienīgais treneru darba rezultāts ir sasniegtie rezultāti. A. Dāle iebilst, ka pirms 3 gadiem mēs vienojāmies atbalstīt jauniešus un jahtklubu jauniešu sekcijas. Šajā darbā ir lieli uzlabojumi. Jahtklubu grupas ir palielinājušās un tādas izveidojušās arī citos klubos. J. Ailis piebilst, ka Igaunijā mūsu sportistiem pagājušajā sezonā ir bijuši neslikti rezultāti, piemēram, 1. vieta starptautiskā regatē. S. Backāns uzskata, ka vērtēt pēc sacensību rezultātiem var tikai tad, kad esam izveidojuši vērtēšanas sistēmu pēc kritērijiem un ierosina tādu izveidot mēneša laikā.
E. Kanskis turpina, ka uz šo brīdi, neatkarīgi no rādītājiem, visi treneri ir vienādi un nepiekrīt J. Ailim, ka darbības rādītājus ir jāizvērtē. S. Backāns uzskata ka jaunām jauniešu sekcijām klubos ir jāizaug, un tad kad ir sasniegts līmenis, var pretendēt uz trenera vietu. J. Ailis norāda, ka nav pamata pieprasīt izcili augstu rezultātu no bērnu treneriem. E. Kanskis uzskata, ka jāuzstāda treneriem augstu rezultātu kritērijs.
G. Rozenfelds un O. Rancāns lūdz LZS darīt jahtklubiem zināmus kritērijus vai kādi darbi jāveic, lai arī citu jahtklubu treneri varētu kļūt par apmaksātiem treneriem. M. Kalniņš ierosina pieņemt darbā visus, bet noteikt samaksu no rezultātiem. Noteikt sezonas sākumā mačus par kuriem tiks vērtēti rezultāti. V. Romans norāda, ka pieņemot darbā visus trenerus, var nākties zaudēt trenerus, ja tiem būs jāstrādā par 100 Ls algu. J. Ailis piebilst, ka K. Močānam ir jāiegūst trenera sertifikāts. Tā ir IZM un LSFP obligāta praība.
A. Dāle ierosina balsot par priekšlikumu noslēgt līgumu ar iepriekšējiem treneriem. M Kalniņš ierosina piedāvāt arī darbu jaunajiem treneriem uz pusslodzi. Balsojumos netiek panākts balsu vairākums. Pēc atkārtotām debatēm vairākums netiek panākts arī atkārtotā balsojumā. Netiek atbalstīts arī M. Kalniņa priekšlikums balsot par katru personu atsevišķi.

Nolēma. J. Ailim un M. Kalniņam uz nākamo valdes sēdi sagatavot jaunus kritērijus treneru darba izvērtēšanai.

5. Burātāju balle.

V. Romans ziņo par aptaujas rezultātiem burāšanas balles vietas izvēlē. Kopumā, ar tādu izmaksu līmenī kā 2007. gadā, šogad balli sarīkot ir nereāli. Tika aptaujāti Melngaiļu nams, Ģilde, Radisson SAS, Latvija un Maritim, kā arī muzikanti un vakara vadītāji. Lielākā izdevumu daļa ir par ēdināšanu, kas pārsniedz ielūguma cenu, tādēļ nav reāli sarīkot pasākumu.
G. Rozenfelds ierosina interesēties par rīkošanas iespējām kultūras iestādēs. S. Backāns dalās pieredzē par Usmas jahtkluba pieredzi kā alternatīvu pasākuma formātu.

Nolēma. Līdzšinējā formātā balles rīkošana nav rentabla, šajā pavasarī balles organizēšanu neturpināt.

6. Par LZS budžetu 2012. gadam

J. Ailis ir sagatavojis 2012. gada budžeta projektu. Atlikumi banku kontos sastāda 12099 Ls. 1858 Ls no tā ir 2012.g. LOK piešķirtais finansējums Londona 2012 materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Ieņēmumi no valsts budžeta paredzēti par aktivitāšu kritērijiem, treneru darba samaksai, starptautisku sacensību rīkošanai, kā arī LOK finansējums Londona 2012.
Saņemts ir R. Akmentiņa un Priedaines jahtkluba iesniegums finansējuma piešķiršanai dalībai olimpiskajā atlasē.
J. Preiss iebilst, ka R. Akmentiņa starts Austrālijā ir vērtējams kā izgāšanās un informē, ka uz nākošo pasaules čempionātu gatavojas braukt vairāki sportisti. G. Rozenfelds atgādina, ka nepieciešams saprātīgi paredzēt finansējuma izlietošanu šajā noslēdzošajā etapā, jo gadījumā, ja neizdosies kvalificēties olimpiskajām spēlēm, turpmāka LOK finansējuma piešķiršana var būt apdraudēta.
A. Rozins izsaka prasību nākamajā gadā paredzēt apmaksu tiesnešiem bērnu sacensībās, jo ir palielinājies melno sacensību skaits sezonā.

Nolēma. Turpināt sabalansēta budžeta sagatavošanu apstiprināšanai pilnsapulcē.

7. Par 2012.g. pilnsapulces rīkošanu.

J. Ailis informē par valdes pilnvaru termiņa beigām rudenī. Klātesošie ir vienisprātis valdes vēlēšanas rīkot pavasara pilnsapulcē.
J. Ailis ierosina burātājus un dalīborganizācijas iesniegt priekšlikumus statūtu izmaiņām, lai tās varētu apstiprināt pilnsapulcē un iesniegt UR reizē ar valdes jauno sastāvu. Ierosinājums mainīt biedrības nosaukumu negūst atsaucību.

Nolēma. 7.1. Latvijas Zēģelētāju savienības pilnsapulci rīkot 17. martā.
7.2. Par biedrības statūtu grozījumiem ierosinājumus nosūtīt J. Ailim vai E. Kanskim kanskis@inbox.lv .

Klātesošie vienojās nākošo valdes sēdi sasaukt 9. februārī, plkst. 17.30. Grostonas ielā.

 

Valdes sēdes beigas plkst. 20.00

Sēdes vadītājs                                                           Ansis Dāle

Protokolētājs                                                             Juris Ailis

 

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes sēdes protokols Nr. 2.

2012. gada 9. februārī, Rīgā, Grostonas ielā 6b.
Sēdes sākums plkst. 17.30.

Sēdes vadītājs: A. Dāle
Protokolē: J. Ailis

Piedalās:
valdes locekļi:
A. Dāle, J. Ailis, V. Romans, M. Kalniņš, E. Kanskis
Dalīborganizāciju pārstāvji:
J. Grīslis, D. Zīraps, A. Rozins, P. Bormanis, J. Jēkabsons, J. Preiss, G. Rozenfelds, G. Eistreiķis.

Darba kārtība:

1. Iepriekšējās valdes sēdes protokola apstiprināšana.
2. LZS juridiskās grupas ziņojums.
3. Treneru darba vērtējums 2011. gadā.
4. LZS 2012.g. budžets. R. Akmentiņa, Priedaines jahtkluba un LVA iesniegums olimpiskajai atlasei.
5. Par LZS statūtu grozījumiem.
6. Q25 klases nolikums.
7. Par 2012.gada pilnsapulces rīkošanu.
8. Dažādi.

1. Iepriekšējās valdes sēdes protokola apstiprināšana.

J. Ailis informē, ka 2012. gada 26. janvāra valdes sēdes protokols ir iepriekš izsūtīts un ievietots mājas lapā.

Nolēma: Apstiprināt 26. janvāra LZS valdes sēdes protokolu.

2. LZS likumdošanas darba grupas ziņojums.

J. Grīslis iepazīstina ar sanāksmju rezultātiem Satiksmes ministrijā par MK noteikumu izstrādi, saistībā ar apliecību izdošanu. Tajās piedalījās arī Jūras administrācijas un CSDD pārstāvji,A.Dāle un A. Ašeradens. No sākotnējā uzstādījuma, ka turpmāk LZS nepiedalīsies apliecību izsniegšanā, sarunu gaitā izdevās iestrādāt MK noteikumu projektā, ka sertifikāciju, apmācību un apliecību izsniegšanu veic CSDD, sadarbībā ar LZS. Tādejādi CSDD izsniedz apliecības un uztur reģistru, bet LZS kompetencē paliek programmu izstrāde, uzraudzība, mācību kursu sertifikācija un eksaminācija. CSDD eksaminācijas komisijā deleģē vienu cilvēku.
Tālākajā darbā būs jāvienojas ar CSDD par atlīdzības apjomu, kas par veiktajiem darbiem pienākas LZS. Kaut arī LZS piedāvāja turpināt veikt funkcijas iepriekšējā apmērā, tas sarunās tika noraidīts. Tika izvirzītas arī papildus prasības datu bāzu uzturēšanā, informācijas apmaiņā ar Iekšlietu ministriju, par civiltiesisko apdrošināšanu, juridisko nodrošinājumu u.c. Šo prasību izpilde bez dotācijām LZS nav iespējama.
A. Dāle papildina, ka jauno MK noteikumu rezultātā ir svarīgi, lai apliecības būtu atzītas arī starptautiski un lai Latvija pievienotos EEK 40. rezolūcijai.
Paredzams, ka pārejas noteikumi būs līdz 2013. gada 1. janvārim. Šajā laikā LZS turpinās izdot apliecības un visas iepriekš izsniegtās apliecības būs derīgas līdz to derīguma termiņa beigām.

Nolēma. Pilnvarot darba grupu turpināt MK noteikumu projekta izstrādes variantu, kurā kursu sertificēšana un eksaminēšana notiek CSDD, sadarbībā ar LZS.

3. Treneru darba vērtējums 2011. gadā

J. Ailis informē, ka laika posmā kopš iepriekšējās valdes sēdes ir noslēgts trīspusējais līgums ar IZM un LSFP par treneru atalgojumu līdz 30. septembrim. A. Dāle papildina, ka tikšanās laikā LOK nav saņēmis skaidrojumu par finansējuma apturēšanas iemesliem un kritēriju trūkumu turpmākajam periodam.
J. Jēkabsons iebilst, ka situācija nav normāla un tā jārisina, apvienojot viedokli ar iesaistītajām federācijām un prasīt situācijas skaidrojumu no ministrijas. Klātesošie piekrīt priekšlikumam.
Turpinot, J. Ailis izklāsta, ka sēžu starplaikā valde ir diskutējusi par kritērijiem treneru
novērtējumam, to aprēķināšanas kārtību. Joprojām pastāv viedokļi par iepriekšējo 6 treneru pieņemšanu darbā, kā arī par līgumu slēgšanu ar 10 treneriem. Sarunās bija arī kompromisa variants par vindserfinga treneru skaita palielināšanu.
M. Kalniņš pauž viedokli, ka atbalsta iepriekšējo 6 treneru pieņemšanu darbā ar nosacījumu, ka valde pieņem formulu, pēc kuras nākamajā gadā finansējumu varētu sadalīt, ņemot vērā pēc kritērijiem sasniegtos rezultātus, lai arī citi treneri varētu pretendēt uz valsts finansējumu.
E. Kanskis papildina, ka nepieciešams ievērot 3 pamatkritērijus – treneriem nepieciešamā izglītība un sertifikāts, audzēkņi vismaz vienā LZS stratēģiskajā klasē un piederība LZS dalīborganizācijai.
M. Kalniņš paskaidro, ka LZS var nodrošināt tikai treneru atalgošanu, tāpēc ir paredzēti sadarbības līgumi ar jahtklubiem, lai tie nodrošinātu trenerus ar  nepieciešamajiem darba līdzekļiem. V. Romans papildina, ka LZS iepriekšējā gadā piešķīra 4 optimistus tiem jahtklubiem, kuriem bija treniņu grupas un rezultāti Optimist klasē.
A. Rozins, M. Kalniņš, J. Ailis, G. Rozenfelds, J. Preiss diskutē par kritēriju izvēli treneru darbības rezultātu novērtēšanai.
M. Kalniņa piedāvātā formula paredz piešķirt punktus apgrieztā secībā atkarībā no audzēkņu iegūtās vietas sacensībās, ar koeficientu izmainot sacensību nozīmi kopējā novērtējumā.
J. Ailis uzskata, ka S. Backāna ierosinātā vērtēšanas sistēma vienādo izredzes treneriem, kuri trenē mazskaitlīgākas klases. Tā dod punktus par rezultātiem labākajiem 20, kā arī papildus ietver kvantitatīvo rādītāju par visiem sportistiem, kas sezonas laikā ir sagatavoti un piedalījušies sacensībās. Tomēr uz doto brīdi nav iespējams izvēlēties kādu no vērtēšanas sistēmām, jo abām nav izstrādāti koeficienti un vērtējamās sacensības.

Nolēma.
3.1. Noslēgt darba līgumus ar treneriem I. Ledaunieci, Ž. Litaunieci, I. Aili, J. Aili, V. Alviķi un J.Jēkabsonu. Noslēgt sadarbības līgumus ar Usmas JK, Priedaines JK, Rīgas JK, JK Auda un VK Rietumkrasts treneru darba apstākļu nodrošināšanai.
Balsojums. Par – 3, pret – 1, atturas -1.
3.2. Līgumos iekļaut nepieciešamos kritērijus:
• darbība LZS dalīborganizācijā;
• dalībnieki LZS stratēģiskajās klasēs;
• trenera darbam nepieciešamā izglītība un sertifikāts.
3.3. Apstiprināt treneru darba izvērtēšanas kritērijus, par pamatu ņemot audzēkņu sasniegtos rezultātus sacensībās (M. Kalniņa iesniegtā aprēķināšanas kārtība). Uz nākamo valdes sēdi sagatavot un apstiprināt konkrētās sacensības un piemērojamos koeficientus. Nākamajā periodā trenerus pieņemt darbā saskaņā ar kritērijos sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

4. LZS 2012.gada budžets. R. Akmentiņa, Priedaines jahtkluba un LVA iesniegums olimpiskajai atlasei.

J. Ailis informē par LZS budžeta tapšanas gaitu. Līdz šim nav zināmas konkrētas summas, kuras LZS saņems dotāciju veidā no IZM, LSFP un LOK. Tādēļ pagaidām budžets ir aptuvens. Sagaidāms, ka samazināsies ieņēmumi no kvalifikācijas komisijas darbības, arī ziedojumu skaits un apjoms ir samazinājies.
M. Kalniņš ierosina atvērt LZS ziedojumu kontu un izplatīt informāciju mājas lapā, ka nauda tiks izmantota tieši bērnu sporta atbalstam. Klātesošie atbalsta priekšlikumu.
J. Ailis informē par nepieciešamību lemt par līdzekļu piešķiršanu olimpiskajai atlasei un sagatavošanās posmam RSX un Laser Radial klasēs, no februāra līdz maijam.
Klātesošie diskutē par sportistu gatavošanās procesu, atlases kritērijiem LZS atbalstam. LVA valdes priekšsēdātājs J. Jēkabsons informē, ka uz Pasaules čempionātu dosies vēl 3 sportisti un lielākās cerības saista ar J. Preisu. A. Dāle konstatē, ka reitingā pirmajā vietā RSX klasē ir R.Akmentiņš, unjātabalsta viņa dalība turpmākajās atlases sacensībās Portugālē un Spānijā.

A. Rozins ierosina Latvijas kausa regatēm noņemt svarīgu sacensību statusu, jo LZS budžetā nav pietiekama nodrošinājuma, lai organizētu sacensības augstākajā līmenī un apmaksātu tiesnešu darbu. Kluba sacensību statuss dos iespēju sacensības tiesāt klubu tiesnešiem un celt kvalifikāciju.

A. Dāle ziņo par DN asociācijas lūgumu atbalstīt LC rīkošanu DN un Ice Opti klasēs 25-26. februārī.

Nolēma.
4.1. Uz nākamo valdes sēdi uzdot J. Ailim sagatavot sabalansētu budžetu.
4.2. Atbalstīt R. Akmentiņa dalību Eiropas un pasaules čempionātā, A. Ailes sagatavošanās posmu un dalību Pasaules čempionātā, saskaņā ar iesniegtajām tāmēm. Izmantot LOK mērķprogrammas “Londona 2012” piešķirtos līdzekļus 4768 Ls apmērā.
4.3. Atbalstīt Latvijas kausa sacensību statusa izmaiņas, noņemt “melno” sacensību statusu.
4.4 Piešķirt 150 Ls un medaļas DN asociācijai Latvijas čempionāta ledusburāšanā rīkošanai.

5. Par LZS statūtu grozījumiem.

E. Kanskis iepazīstina ar statūtu grozījumu projektu un ierosina valdes kompetenci palielināt attiecībā uz LZS struktūrvienībām, paredzēt valdei pilnvaras nolikumu un izmaiņu apstiprināšanai (6.2.p.).
M. Kalniņš iebilst pret ierosinājumu ierobežot kandidātu izvirzīšanu vēlēšanām pa vienam kandidātam no katras dalīborganizācijas un tikai no konkrētās organizācijas biedru vidus. Valdes locekļu uzdevums ir pārstāvēt biedrības intereses. Tādas personas kādā no jahtklubiem var būt vairākas un nevajag liegt tām tikt ievēlētām (5.1.2. p.). Atbalstāms ir ierosinājums kandidātu sarakstus iesniegt rakstiski ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms pilnsapulces.
A. Rozins iepazīstina ar Andrejostas JK, Toper kluba un jūras sacīkšu jahtu asociācijas iesniegumu izmainīt statūtu punktu, ka LZS valdes locekļi nesaņem atalgojumu par pastāvīgu darbu LZS struktūrās, bet var saņemt honorāru par konkrētu LZS organizētu pasākumu organizēšanu vai vadīšanu. Papildināt 8.8.p.
Klātesošie atbalsta svītrot punktu 7.12.2.p. par ikgadēju komisiju un to nolikumu apstiprināšanu pilnsapulcē.

Nolēma. Apkopot un iepazīstināt dalīborganizācijas ar valdē izskatīto statūtu grozījumu redakciju. Lūgt savlaicīgi iesniegt citus priekšlikumus.

6. Q25 klases nolikums.

A. Rozins atzīst, ka Q25 noteikumi ir pieņemami, tikai ir nepieciešams apstiprinājums, ka I.Lakšs nav vienīgais mērītājs, pamatojot ar to, ka daudzu jahtu konstruktors un ražotājs pats nevar būt vienlaicīgi arī to mērītājs.
M. Kalniņš iebilst, ka arī šajā redakcijā noteikumi ir pārāk brīvi traktēti.

Nolēma. Apstiprināt Q25 klases noteikumus.

7. Par 2012.g. pilnsapulces rīkošanu.

J. Grīslis Pilsētas jahtkluba vārdā ierosina informēt dalīborganizācijas par vēlēšanām pilnsapulcē, un lūgt tām iesūtīt kandidātu sarakstu noteiktu termiņu iepriekš, pievienot kandidātu CV un motivācijas vēstuli.

Nolēma. Atbalstīt Pilsētas jahtkluba priekšlikumu. Lūgt dalīborganizācijām iesūtīt kandidātus prezidenta, ģenerālsekretāra un valdes locekļu vēlēšanām 2 nedēļas iepriekš, līdz 4.martam uz epastu juris.ailis@sailinglatvia.lv, pievienojot kandidātu motivācijas vēstuli.

8. Dažādi.

J. Ailis ierosina nākamo valdes sēdi rīkot 1. martā plkst. 17.30 LSFP telpās un atgādina, ka valdes sēdē ir paredzēta LZS rīkoto čempionātu nolikumu un tiesnešu sastāva apstiprināšana.

Valdes sēdes beigas plkst. 20.00

Sēdes vadītājs                                                                                               Ansis Dāle

Protokolētājs                                                                                                  Juris Ailis

 

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes elektroniskā balsojuma protokols Nr 3.

2012. gada 23. februārī, Rīgā.

Elektroniskais balsojums

Piedalās:
valdes locekļi:
A. Dāle, M. Kalniņš, J. Ailis, V. Romans, Z. Antapsons, E. Kanskis, A. Civjans, S. Backāns

Elektroniskā balsojuma jautājums.

1. Piešķirt 3800 Ls biedrībai Usmas jahtklubs sacensību rīkošanai 2012. gadā.

Lēmums.
Piešķirt 3800 Ls biedrībai Usmas jahtklubs sacensību rīkošanai 2012. gadā no ziedojumos saņemtiem līdzekļiem.
Balsojums Par – 8, pret – 0, atturas – 0.

 

LZS valdes priekšsēdētājs                                                                                            Ansis Dāle

Protokolēja                                                                                                                    Juris Ailis

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes sēdes protokols Nr. 3.

2012. gada 1. martā, Rīgā, Grostonas ielā 6b.
Sēdes sākums plkst. 17.30.

Sēdes vadītājs: J. Ailis

Piedalās:
valdes locekļi:
A. Civjans, J. Ailis, V. Romans, M. Kalniņš, E. Kanskis, Z. Antapsons, S. Backāns.
dalīborganizāciju pārstāvji:
J. Grīslis, D. Zīraps, A. Rozins, A. Buls, Ģ. Fišers-Blumbergs, N. Mačukāns, Ē. Vēvelis.

Darba kārtība:

1. Iepriekšējo valdes sēžu protokolu apstiprināšana.
2. Treneru darba novērtēšanas aprēķinu metode 2012. gadā.
3. Latvijas čempionātu nolikumu apstiprināšana.
4. Kvalifikācijas komisijas nolikuma grozījumi.
5. Par LZS statūtu grozījumiem.
6. LZS 2011.gada pārskats.
7. LZS 2012.gada budžets.
8. Informatīvi jautājumi.
9. Par sanāksmi LSFP.

1. Iepriekšējo valdes sēžu protokolu apstiprināšana.

J. Ailis lūdz apstiprināt 9. februāra valdes sēdes un 23. februāra elektroniskā balsojuma protokolu.

Nolēma: Apstiprināt 9. februāra valdes sēdes un 23. februāra elektroniskā balsojuma protokolu.

2. Treneru darba novērtēšanas aprēķinu metode 2012. gadā.

J. Ailis informē par LZS apstiprinātām stratēģiskām klasēm. M. Kalniņš un V. Romans ierosina treneru vērtējumam šajā sezonā neieskaitīt rezultātus 470 un Laser Standard klasēs.

Valdes locekļi diskutē par Latvijas un ārzemju sacensībām. J. Ailis norāda, ka jādod iespēja vindsērfinga un jahtu treneriem sapelnīt punktus, un tādēļ nevajag ierobežot sacensību skaitu. M. Kalniņš uzskata, ka Latvijā jāvērtē rezultāti melnajās sacensībās, bet ārzemēs attiecīgo valstu čempionāti un citas lielās regates. E. Kanskis ierosina sacensības ārzemēs vērtēt pēc dalībvalstu skaita. S. Backāns piebilst, ka nevajag noteikt konkrētas sacensības, bet vērtēt sacensības, kurās piedalās 3 valstis, un noteikt augstāku vērtību sacensībām ar 5 valstu piedalīšanos. J. Ailis ierosina arī vindsērfingā vērtēt Latvijas čempionātu un kausa ieskaites sacensības.

M. Kalniņš ierosina novērtēt sacensību nozīmīgumu ar koeficientu ar kuru reizināt punktus, kas iegūti par dalībnieku rezultātiem sacensībās. S. Backāns ierosina Latvijas un citu valstu čempionātus novērtēt ar koeficientu 2, kausa sacensības ar 1. M. Kalniņš ierosina reģionālajām regatēm Usmā un Engurē noteikt koeficientu 1.2.

Nolēma.
2.1. Treneru darba novērtējuma aprēķināšanai 2012. gadā izmantot sacensībās sasniegtos audzēkņu rezultātus jauniešu klasēs – Optimist, Laser 4.7un Techno 293, olimpiskajās klasēs – Laser Radial un RS:X. Punkti tiek aprēķināti kā starpība starp dalībnieku skaitu klasē un izcīnīto vietu + 1 punkts.
2.2. Aprēķinos izmantot Latvijas čempionāta un Latvijas kausa sacensību rezultātus, kā arī regatēs ārzemēs ar 3 un vairāk valstu piedalīšanos.
2.3. Aprēķinos pielietot sekojošus koeficientus:
Latvijas kausa regatēs – 1,
Latvijas kausa regatēs Usmā un Engurē – 1.2,
Latvijas čempionātā – 2,
regatēs ārzemēs ar 3 un 4 valstu piedalīšanos – 2,
ar 5 un vairāk valstu piedalīšanos – 2.2.
2.4. Nedēļas laikā pēc sacensībām treneriem jāiesūta sacensību rezultātus un savu audzēkņu izcīnītās vietas tabulas veidā.
2.5. Izpilddirektoram J. Ailim nodrošināt rezultātu apkopošanu un aktualizēšanu mājas lapā.

3. Latvijas čempionātu nolikumu apstiprināšana.

A. Rozins iepazīstina ar Latvijas čempionātu nolikumiem 2012. gadam un tiesnešu sastāvu.

M. Kalniņš informē, ka Latvijas čempionāts Micro klasē notiks kopā ar Euro Micro kausa posmu un visām jahtām obligāti jābūt ISAF uzlīmēm.

Jūras jahtu čempionātā jahtas tiks dalītas klasēs, lai būtu ne mazāk kā 5 jahtas katrā klasē. Sacensības norisināsies no trešdienas līdz sestdienai Rīgā un distancē Rīga – Kuiviži. Šogad būs samazināta dalības maksa. Ģ. Fišers – Blumbergs paskaidro, ka tuvākajā laikā tiks publicēta apmērīšanas formula LAT LYS – 2012, un tiks organizēts seminārs interesentiem 31. martā.

Latvijas čempionātam burāšanā Engurē A. Rozins lūdz pievienot tekstu, ka Instrukcija var mainīt nolikumu, izņemot organizēšanas pasākumus, kā arī informē, ka tiks izstrādāti treneru laivu lietošanas noteikumi.
Pieteikuma veidlapas būs pieejamas mājas lapā no 1. maija.
Klātesošie diskutē par drošības pasākumiem jauniešu sacensību laikā. E. Kanskis uzsver nepieciešamību nodrošināt katram trenerim motorlaivu. J. Ailis lūdz pievienot nolikumā ierakstu par Latvijas Optimist asociācijas kausa pasniegšanu labākajam Latvijas Optimist burātājam čempionātā.

Q25 klases čempionātā A. Rozins iebilst par pārāk brīvu formulējumu komandu sastāvā un izsaka priekšlikumu pieteikumā rakstīt komandas sastāvu, kas nemainīgi piedalīsies sacensībās, kā arī noteikt minimālo jahtu skaitu klasē – 5.

Nolēma.
3.1. Apstiprināt Latvijas čempionāta nolikumu Micro klasē, Euro Micro kausa posmu. Tiesneši M. Kalniņš, A. Rozins, L. Cuccotti, O. Rancāns.
3.2. Apstiprināt Latvijas čempionāta jūras jahtām nolikumu. Tiesneši E. Kanskis un A. Rozins.
3.3. Apstiprināt Latvijas čempionāta nolikumu burāšanā jauniešiem. Tiesneši O. Rancāns un A. Rozins.
3.4. Apstiprināt Latvijas čempionāta nolikumu Sportboat klasē. Tiesnesis A. Rozins.
3.5. Apstiprināt Latvijas čempionāta nolikumu Q25 klasē. Tiesneši M. Kalniņš un E. Kanskis.
3.6. Apstiprināt Latvijas čempionāta nolikumu Cadet klasē. Tiesneši I. Aile un J. Ailis.
3.7. Apstiprināt Latvijas čepionātu nolikumus vindsērfingā.
3.8. Noteikt minimālo jahtu skaitu Latvijas čempionu titulu izcīnīšanai Latvijas čempionātos – ne mazāk kā 5 jahtas klasē un 3 jahtas ieskaites grupās.

4. Kvalifikācijas komisijas nolikuma grozījumi.

J. Grīslis iepazīstina ar kvalifikācijas komisijas ierosinājumu izmainīt nolikumu un papildināt to ar normu par KK piedalīšanos ar atpūtas kuģiem saistītu jūras negadījumu un atpūtas kuģa vadītāju kuģošanas drošības noteikumu pārkāpumu izskatīšanā, kuros iesaistīti atpūtas kuģu vadītāji ar LZS izdotām kvalifikācijas apliecībām, kā arī izmeklēt negadījumus, kuru izmeklēšana neietilpst Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja pienākumos.
D. Zīraps papildina, ka arī turpmāk, pēc jauno MK noteikumu pieņemšanas, LZS var tikt pieprasīts ekspertu viedoklis negadījumu izmeklēšanā.

Nolēma.
4.1. Izmainīt Latvijas Zēģelētāju savienības 2011. gada 4. februāra “Nolikumu par atpūtai un portam paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertificēšanu” 9. punktu, izsakot to šādā redakcijā:
“9. LZS Kvalifikācijas komisija:
9.1. piedalās ar atpūtas kuģiem saistītu jūras negadījumu un atpūtas kuģa vadītāju kuģošanas drošības noteikumu pārkāpumu izskatīšanā;
9.2. izmeklē ar atpūtas kuģiem saistītus jūras negadījumus, kuģošanas un kuģošanas drošības noteikuu pārkāpumus, kuru izmeklēšana neietilpst Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja pienākumos, un kuros iesaistīti atpūtas kuģu vadītāji ar LZS izdotajām kvalifikācijas apliecībām.”
4.2. Svītrot no pilnsapulces darba kārtības punktu par kvalifikācijas komisijas nolikuma grozījumiem.

5. Par LZS statūtu grozījumiem.

J. Grīslis iepazīstina ar Pilsētas jahtkluba iesniegtajiem priekšlikumiem statūtu grozījumiem un ierosinājumu pilnsapulcē aktualizēt jautājumu par LZS komisiju darbību.

Nolēma.
5.1. Iesniegtais ierosinājums ietver jau iepriekš iestrādāto normu par LZS komisiju nolikumu un to izmaiņu apstiprināšanu nodot valdes kompetencē, tādēļ nav jāvirza atsevišķi uz pilnsapulci.
5.2. Valde aicina LZS biedrus aktīvi darboties un veidot komisijas. Iekļaut prezidenta runā aicinājumu veidot komisijas.

6. LZS 2011.gada pārskats.

J. Ailis iepazīstina ar LZS 2011. gada pārskatu. Tas ir nosūtīts Revīzijas komisijai.
Pārskatā ir iekļauta izdevumos 2006. un 2007. gada gadagrāmatu norakstīšana, par kuru tika lemts jau 2010. gadā. Tam nepeiciešams valdes lēmums.

Nolēma.
6.1. Iekļaut izdevumus 2011. gada pārskatā, kas saistīta ar 2006. un 2007. gada gadagrāmatu atlikumu norakstīšanu.
6.2. Virzīt 2011. gada pāskatu apstiprināšanai biedru pilnsapulcē.

7. LZS 2012.gada budžets.

J. Ailis iepazīstina ar LZS budžeta projektu 2012. gadam.
29. februārī tika apstiprināts LSFP dotāciju apmērs federācijām. Pēc federāciju aktivitāšu kritērijiem un ASS rezultātiem LZS tiks piešķirti 4503 Ls, kas ir par 2700 Ls vairāk nekā 2011. gadā. Tas dos iespēju šajā gadā finansēt Latvijas čempionātus un Latvijas kausa izcīņu jauniešiem.
12015 Ls paredzēti starptautisku pasākumu rīkošanai, no kuriem 10000 Ls Formula Windsurfing pasaules čempionāta rīkošanai, 1000 Ls Euro Micro posmam un 1015 Ls mārketinga aktivitātēm un jaunam mājas lapas dizainam.
No ziedojumos saņemtiem līdzekļiem paredzēts atbalstīt jauniešu piedalīšanos Ziemeļvalstu čempionātā un apmaksāt treneru dalības maksu tajā.

Nolēma.
7.1. Saskaņot finanšu tāmi FW pasaules čempionāta rīkošanai ar klubu “Rietumkrasts” un A. Dāli.
7.2. Virzīt 2012. gada budžeta projektu apstiprināšanai biedru pilnsapulcē.

8. Informatīvi jautājumi.

8.1. J. Ailis informē par sanāksmi Olimpiskajā centrā par treneru algu jautājumu nākošajam periodam no 1. oktobra, kurā piedalījās federāciju, LOK, IZM un LSFP pārstāvji. Sanāksmes rezultātā tika pieņemta rezolūcija ar prasību līdz 1. jūnijam izstrādāt kritērijus finansējuma sadalei iepriekšējā apjomā.
8.2. J. Ailis informē par VARAM lūgumu deleģēt LZS pārstāvi Zilā karoga piešķiršanas komisijā. Iepriekšējos gados LZS pārstāvēja A. Mežulis, bet viņš lūdza izvirzīt citu kandidatūru. D. Zīraps iesaka Ingusu Purgali.

Nolēma. Apstiprināt I. Purgali par LZS pārstāvi peldvietu un jahtu ostu atbilstības novērtējuma komisijā.

 

 

Valdes sēdes beigas plkst. 20.00

Sēdes vadītājs                                                                                 J. Ailis

Protokolētājs                                                                                   J. Ailis

 

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes elektroniskā balsojuma protokols Nr 5.

2012. gada 6. martā, Rīgā.

Elektroniskais balsojums

Piedalās:
valdes locekļi:
A. Dāle, M. Kalniņš, J. Ailis, V. Romans, Z. Antapsons, E. Kanskis, A. Civjans, S. Backāns

Elektroniskā balsojuma jautājums.

1. Piešķirt 3325 Ls biedrībai Usmas jahtklubs sacensību rīkošanai 2012. gadā.

Lēmums.
Piešķirt 3325 Ls biedrībai Usmas jahtklubs sacensību rīkošanai 2012. gadā no ziedojumos saņemtiem līdzekļiem.
Balsojums Par – 8, pret – 0, atturas – 0.

 

LZS valdes priekšsēdētājs                                                                                     Ansis Dāle
Protokolēja                                                                                                            Juris Ailis

 

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes sēdes protokols Nr. 6.

2012. gada 12. aprīlī, Rīgā, Grostonas ielā 6b.
Sēdes sākums plkst. 17.30.

Sēdes vadītājs: A. Dāle

Piedalās:
valdes locekļi:
V. Romans, M. Kalniņš, S. Backāns, J. Tērauds, Ē. Vēvelis.
dalīborganizāciju pārstāvji:
D. Zīraps, A. Rozins, A. Ozols, N. Mačukāns, J. Ailis, Ģ. Avotiņš.

Darba kārtība:

1. Iepriekšējo valdes sēžu protokolu apstiprināšana.
2. Vindsērfinga kluba Rietumkrasts iesniegums par uzņemšanu LZS.
3. Valdes darbības prioritātes.
4. Par jaunatnes attīstības programmu.
5. LZS un mediji.
6. Par gadagrāmatas izveides projektu.
7. Par LAT LYS 2012 apstiprināšanu.
8. Par A. Muzičenko iesniegumu jahtu vadītāja kvalifikācijas iegūšanai.
9. Informatīvi jautājumi.

1. Iepriekšējo valdes sēžu protokolu apstiprināšana.

J. Ailis lūdz apstiprināt 1. marta valdes sēdes un 6. marta elektroniskā balsojuma protokolu.

Nolēma: Apstiprināt 1. marta valdes sēdes un 6. marta elektroniskā balsojuma protokolu.

2. Vindsērfinga kluba Rietumkrasts iesniegums par uzņemšanu LZS.

J. Ailis ziņo par VK Rietumkrasta iesniegumu uzņemšanai LZS un informē par kritērijiem, pēc kuriem LZS pieņēma iepriekšējos biedrus. Pirms 2 gadiem VK Rietumkrasts tika uzņemts par LZS asociēto biedru, šajā laikā katru gadu rīkoja Eiropas un pasaules čempionātus vindsērfingā. Sakarā ar VK Rietumkrasts pārstāvja neierašanos, J. Ailis un A. Dāle ierosina iesniegumu tālāk neizskatīt.
A. Rozins atgādina, ka LZS piešķīra LVA un DN asociācijai kluba statusu, lai varētu pildīt sacensību noteikumu prasību par sportistu pārstāvību sacensībās un uzskata, ka arī pēc jaunajiem LVA statūtiem visus vindsērfingistus ir apvieno LVA, un tā būtu dubulta pārstāvniecība LZS.

A. Dāle norāda, ka biedru uznemšanas kritēriji, kuri tika apstiprināti valdē 2008. gadā, nav publicēti mājas lapā. D. Zīraps uzskata, ka kritēriji jaunu biedru uzņemšanai jāapstiprina pilnsapulcei.
Klātesošie diskutē par nepieciešamību pārskatīt biedru uzņemšanas un darbības kvalitatīvos kritērijus. Pamatos jāatrisina jautājums par lielām un mazām organizācijām, par atšķirīgiem kritērijiem starp jahtklubiem un asociācijām. Aktivākiem jahtklubiem jānosaka privilēģijas lēmumu pieņemšanā. LZS šobrīd nav pilnīgas informācijas par biedru un jahtu skaitu jahtklubos un asociācijās. A. Rozins piebilst, ka jāatstāj norma, ka jahtas var būt pierakstītas tikai vienā jahtklubā. S. Backāns un M. Kalniņš pretēji A. Dālem uzskata, ka biedru maksas noteikšana proporcionāli biedru skaitam jahtklubos neveicinās to attīstību.
Ģ. Avotiņš piebilst, ka biedriem sezonas beigās jāsniedz informācija par savām aktivitātēm, rezultātiem un biedru skaitu, saskaņā ar LZS statūtiem.
D. Zīraps aicina iesaistīt savienībā motorjahtu klubus. A. Rozins norāda, ka jāpanāk reālu jahtklubu, piemēram, Latvijas Jahta, iekļaušanu LZS.

Nolēma.
2.1. Atteikt VK Rietumkrasts uzņemšanu par LZS biedru. Pamatojums. Latvijas vindsērfinga asociācija apvieno vindsērfinga klubus un atsevišķus sportistus.
2.2. Pilnveidot biedru uzņemšanas un darbības kvalitatīvos kritērijus un virzīt apstiprināšanai biedru sapulcē.
2.3. J. Ailim nodrošināt biedru uzņemšanas kritēriju publicēšanu mājas lapā.

3. Valdes darbības prioritātes.

A. Dāle iepazīstina valdi ar apstiprinātajām LZS prioritātēm 2012. gadam. Valdes locekļi iepazīstina klātesošos ar savu iepriekšējo pieredzi un darba jomām, kurās gatavi aktīvi iesaistīties.
M. Kalniņš un A. Dāle uzskata, ka jāpārvērtē līdzšinējās darbības jomas. Patstāvīgi strādā un kvalifikācijas un tiesnešu komisija, valdes locekļu iejaukšanās to darbā nav nepieciešama. Valdes locekļiem jāplāno darbs ar jauniešiem un sportu, jāpopularizē kreiserburāšanu. S. Backāns uzskata, ka jāmeklē līdzekļi, lai jahtklubi būtu aktīvāki.
Klātesošie diskutē par finanšu piesaisti LZS, ziedojumiem un sponsorēšanu. A. Ozols uzskata, ka jāstrādā pie Eiropas projektu piesaistes. J. Ailis norāda, ka finanšu piesaiste jāveic profesionāli un tam jāparedz līdzekļi.

Nolēma.
3.1. Valdes locekļu kompetenču sadalījums:
Kreiserburāšana – V. Romans, Ē. Vēvelis, Ģ. Fišers – Blumbergs, J. Tērauds.
Jaunieši un sports – S. Backāns, A. Dāle, Ē. Vēvelis, Ģ. Fišers – Blumbergs.
Komunikācija ar medijiem, dalīborganizācijām un mājas lapu, publiskās attiecības – A. Ašeradens, Ģ. Fišers – Blumbergs, J. Tērauds.
Komunikācija ar starptautiskajām organizācijām – A. Dāle un M. Kalniņš.
Kultūra un tradīcijas – Ē. Vēvelis, J. Tērauds.
LZS biedru reģistrs un darbības kritēriji – S. Backāns, M. Kalniņš, V. Romans.
LZS finanšu piesaiste. J. Tērauds, Ģ. Fišers – Blumbergs.

A. Dāle atstāj sapulci. M. Kalniņš turpina vadīt sapulci.

4. Par jaunatnes attīstības programmu.

Ģ. Fišers – Blumbergs ir iesūtījis programmu jaunatnes attīstībai 5 gadiem.
Kalniņš uzskata, ka programma atspoguļo līdzšinējo LZS darbu ar jaunatni un tā jāattīsta turpmākajā LZS darbā.
1. Inventāra iegāde jahtklubiem. LZS iespēju robežās to ir atbalstījusi un ir gatava to darīt turpmāk, ja tiks piesaistītas papildus finanses.
2. Treneru algu nodrošinājums. Viss valsts finansējums šim mērķim tiek izlietots 6 treneriem. Arī citu jahtklubu treneriem nākošajā periodā ir iespējams pretendēt uz finansējumu proporcionāli sasniegtajiem rezultātiem.
3. Valdes izstrādātie treneru darba novērtēšanas kritēriji ir kvalitatīvais rādītājs treneru darbam klubos.
4. Kritērijos ir noteiktas arī obligātās sacensības, kurās jāpiedalās.
5. LZS ir jāpanāk jahtklubu aktivitātes paaugstināšana, lai tie organizētu sacensības jauniešiem.
6. Panākot finansējuma papildus piesaisti būs iespējams atbalstīt sacensību organizēšanu un piedalīšanos tajās.
Valdes locekļi atbalsta turpmāku jaunatnes programmas attīstīšanu.

5. LZS un mediji.

Ģ. Avotiņš informē, ka diskusijā par darbu ar medijiem ir iesaistījies Ģ. Fišers – Blumbergs un citi valdes locekļi, un cer, ka iesāktais darbs uzlabosies. Galvenais uzdevums ir un paliek informācijas sniegšana no dalīborganizācijām par pasākumiem un citiem notikumiem. M. Kalniņš uzskata, ka jāpārdomā kā motivēt biedrus savlaicīgi iesniegt informāciju. S. Backāns norāda, ka informācijas sniegšana ir sacensību organizatoru atbildība. Tiesnešiem ne vienmēr ir iespējams to fiziski nodrošināt. D. Zīraps piebilst, ka informācijas sagatavošanai jahtklubiem vēlams nozīmēt konkrētu personu.
Ģ. Avotiņš informē, ka turpinās darbs pie jaunas mājas lapas struktūras sagatavošanas. Tuvākajā laikā tā tiks nodota apstiprināšanai un tiks piesaistīts mākslinieks. Darbu paredzēts pabeigt līdz jaunās sezonas sākumam.

6. Par gadagrāmatas izveides projektu.

M. Kalniņš iepazīstina ar Ģ. Fišera – Blumberga ierosinājumu atsākt gadagrāmatas izdošanu, sadarbojoties ar Latvijas Jūrniecības savienību, kas šādu izdevumu izdod jau 19 gadus.
J. Tērauds ir informēts par šīs organizācijas darbu un apņemas uzsākt sarunas.
Nepieciešams izstrādāt plānu, kāda informācija būtu tajā iekļaujama.
A. Ozols pauž viedokli, ka burāšanas popularizēšani un attīstībai vairāk var dot prestižu pasākumu organizēšana, balles ar sponsoru piedalīšanos un godināšanu.

7. Par apmērīšanas sistēmas LAT LYS 2012 apstiprināšanu.

Ē. Vēvelis informē, ka 31. martā notika seminārs par apmērīšanas sistēmu LAT LYS 2012. Usmas JK, Engures JK un JK Auda tehniskās komisijas ir uzlabojušas iepriekšējā gada formulu. LYS dod iespēju sacensties ar vecākām jahtām Zviedrijā, Somjā un Igaunijā. S. Backāns piebilst, ka pagājušajā ziemā I. Lakša vadībā vairāki cilvēki ir iesaistījušies sistēmas izstrādāšanā un ierosina apstiprināt LAT LYS 2012 kā izvēles formulu LZS rīkotajām sacensībām.
V. Romans informē, ka Latvijas čempionātā jūras jahtām ir paredzēts jahtas dalīt 2 grupās pēc LAT LYS, bet, ja būs nepieciešams, varēs dalīt arī savādāk. J. Ailis izska cerību, ka jahtklubi izmantos LAT LYS arī savu klubu organizēto sacensību rīkošanā.

Nolēma.
7.1. Apstiprināt apmērīšanas sistēmu LAT LYS 2012. Uzdot sistēmas uzturēšanu nodrošināt JK Auda, Engures JK un Usmas JK tehniskajām komisijām.
7.2. Izstrādāt LAT LYS 2012 mērgrāmatas veidlapu, izvietot uz tās LZS ģerboni un nodrošināt mērgrāmatu izsniegšanu apmērītām jahtām.

8. Par A. Muzičenko iesniegumu jahtu vadītāja kvalifikācijas iegūšanai.

M. Kalniņš iepazīstina ar A. Muzičenko iesniegumu.
Klātesošie diskutē par I klases jahtu vadītāju apliecību atbilstību mūsdienu kvalifikācijas prasībām un izmaiņām apmācības programmās, kas notikušas pēdējos gados, novērtē A. Muzičenko ieguldījumu Latvijas burāšanas attīstībā. Ē. Vēvelis norāda, ka bez dokumentāla apliecinājuma par teorētisko zināšanu novērtējumu nav iespējams piešķirt augstāko jahtu vadītāja kvalifikāciju.
Nolēma.
8.1. Piešķirt A. Muzičenko jahtu vadītāju kvalifikāciju iekšējos ūdeņos un bez maksas izsniegt vadītāja apliecību.

9. Informatīvi jautājumi.

M. Kalniņš informē par nepieciešamajiem statūtu grozījumiem un pilnsapulces sasaukšanu. UR pieprasa korekcijas statūtos, jo tie neatbilst Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām. Jāsvītro 7.2.p. trešais teikums – “Biedrs, kas nav nomaksājis ikgadējo biedru naudu līdz pilnsapulces dienai, var piedalīties pilnsapulcē bez balss tiesībām.” un jāizmaina p. 4.6. “Biedru var izslēgt ar valdes lēmumu, ja biedrs nav nomaksājis gada biedra naudu līdz kārtējā gada 1.martam”.

Nolēma.
9.1. Sasaukt biedru pilnsapulci 10. maijā ar darba kārtību:
– statūtu grozījumi;
– Dažādi. Biedru uzņemšanas kritēriji.
9.2. Sasaukt kārtējo LZS valdes sēdi 10. maijā.

Latvijas jūras sacīkšu jahtu asociācijas vārdā tās valdes loceklis A. Ozols lūdz veikt izmaiņas Latvijas čempionāta jūras jahtām nolikumā un iekļaut tajā atsevišķu distanci un ieskaites grupu ORC Sportboat klases jahtām. Sakarā ar to, ka Sportboat jahtas ir nelielas un bez komforta elementiem, posmu garumu vēlams noteikt ne garāku par 25 j.j. A. Ozols apliecina gatavību nodrošināt vismaz 5 jahtu dalību grupā, kā arī tiesnešu kuģi.
V. Romans iebilst, ka starpība starp nolikumā minēto un ieteikto distances garumu ir tikai 14 j.j., un šādus jautājumus jārisina iepriekš, pirms nolikuma apstiprināšanas un publicēšanas. Jāuzzina iespējas Skultes ostai uzņemt regates dalībniekus. Iespējams, ka arī LAT LYS grupa nelielām jahtām jāizvēlas cita distance. Lai atvieglotu sacensību organizatoru darbu, dalībniekiem jāpiesakās sacensībām laicīgi.
M. Kalniņš uzskata, ka, lai izvairītos no pārpratumiem, būtu lietderīgi noslēgt līgumus ar ostām, kurās nav LZS jahtklubi.

Nolēma.
9.2. Organizatoriem sadarbībā ar tiesnešu kolēģiju izskatīt iespēju izmainīt Latvijas čempionāta jūras jahtām nolikumu:
– iekļaut Sportboat jahtu grupu.
– noteikt posmus Rīga – Skulte, Skulte – Kuiviži, izmainīt posmu Kuiviži – Kihnu – Kihnu.

 

Valdes sēdes beigas plkst. 20.30

Sēdes vadītājs                                                                                         A. Dāle

Protokolētājs                                                                                           J. Ailis

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes sēdes protokols Nr. 7.

2012. gada 10. maijā, Rīgā, Grostonas ielā 6b.
Sēdes sākums plkst. 18.30.

Sēdes vadītājs: A. Dāle

Piedalās:
valdes locekļi:
V. Romans, M. Kalniņš, A. Dāle, Ē. Vēvelis, J. Tērauds.
dalīborganizāciju pārstāvji:
J. Grīslis, D. Zīraps, A. Rozins, J. Ailis, N. Mačukāns, Z. Antapsons, O. Rancāns.

Darba kārtība:

1. Iepriekšējo valdes sēžu protokolu apstiprināšana.
2. Vindsērfinga kluba Rietumkrasts iesniegums.
3. LVA iesniegums.
4. A. Bula iesniegums.
5. Par kiteboard iekļaušanu 2016.g. olimpiskajās spēlēs.
6. Par valdes lēmumu datu bāzes izveidošanu.
7. Dažādi.

1. Iepriekšējo valdes sēžu protokolu apstiprināšana.

Nolēma: Apstiprināt 12. aprīļa valdes sēdes protokolu.

2. Vindsērfinga kluba Rietumkrasts iesniegums.

J. Ailis informē par VK Rietumkrasta iesniegumu par izstāšanos no LZS asociētiem biedriem.

Lēmums.
2.1. Izpilddirektoram veikt izmainas biedru reģistrā.

3. LVA iesniegums.

J. Ailis informē par LVA iesniegumu, kurā lūdz atļauju piešķirt licencētiem sportistiem piedalīties sacensībās, saskaņā ar ISAF Eligibility Rules.
Neskaidrību rada 4.6.p par pārsūdzības tiesībām un 8.2.p. par licences anulēšanu. Nav konkretizēts par kādiem pārkāpumiem var anulēt licenci. M. Kalniņš uzskata, ka LVA lēmumu ir jāpārsūdz LZS valdē. J. Ailis piebilst, ka sacensību noteikumu jautājumos galējo lēmumu jāpieņem tiesnešu kolēģijai un visu nolikumu jāapstiprina arī LZS valdei.
J. Ailis norāda, ka licencēšanas un sacensību nolikumos ir pretruna. Sacensību nolikumos pastāv iespēja, ka tajās var piedalīties arī bez licences.

Lēmums.
3.1. Sadarbībā ar LVA izmainīt nolikumu un apstiprināt nākošajā valdes sēdē.

4. A. Bula iesniegums.

M. Kalniņš ierosina A. Bula iesniegumu neizskatīt atkārtoti, jo tas jau tika skatīts pilnsapulcē un netika saņemts atbalsts. A. Rozins vēlreiz atgādina A. Bula pārkāpumus pēdējo gadu laikā.

Lēmums.
4.1. Noraidīt A. Bula iesniegumu. LZS valdei nav pamata pārskatīt Tiesnešu kolēģijas lēmumu.
4.2. Norādīt A. Bulam, ka, saskaņā ar BSN 3.p. sportistam ir jāuzņemas sods.
Balsojums. Par – 5, pret – 0, atturas – 0.

5. Par Kiteboard iekļaušanu 2016.g. olimpiskajās spēlēs.

A. Rozins norāda, ka vindsērfings ir LZS viena no prioritārajām klasēm, un, sakarā ar ISAF lēmumu jauniešiem un citiem sportistiem zūd motivācija turpināt attīstīt šo klasi. Ierosina pievienoties citām federācijām un nosūtīt vēstuli ISAF mainīt lēmumu.
M. Kalniņš uzskata, ka jāturpina strādāt ar vindsērfingu kā stratēģisko klasi.
A. Dāle informē, ka Racing klase un Kiteboard organizācijas Latvijā pašlaik nav, ir tikai 2-3 sportisti. LZS jābūt gataviem koordinēt Kiteboard Latvijā.
M. Kalniņš ierosina šogad organizēt Latvijas čempionātu Kiteboard Course Racing.
Lēmums.
5.1. Nosūtīt vēstuli ar lūgumu ISAF pārskatīt lēmumu par vindsērfinga izņemšanu no
olimpiskajām spēlēm.
5.2. Organizēt Latvijas čempionātu Kiteboard Course Racing. Ievietot kalendārā.

6. Par valdes lēmumu datu bāzes izveidošanu.

J. Ailis informē par Ģ. Fišera – Blumberga ierosinājumu valdes lēmumu un to izpildes vienotas datu bāzes izveidošanu, lai atvieglotu vajadzīgo lēmumu sameklēšanu un kontroli.
O. Rancāns iebilst, ka, izmantojot meklēšanas funkciju, to var pietiekami ērti izdarīt PDF failā, ja tie ir apkopoti par noteiktu laika periodu.

Nolēma.
J. Ailim un Ģ. Fišeram – Blumbergam izskatīt iespējas datu bāzes veidošanai un publicēšanai mājas lapā.

7. Dažādi.

M. Kalniņš informē par LOK 90. gadadienai veltīta pasākuma apmeklējumu k/t Splendid Palace 23. aprīlī.

 

Valdes sēdes beigas plkst. 20.00

Sēdes vadītājs                                                                                                          A. Dāle

Protokolētājs                                                                                                             J. Ailis

 

 

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes elektroniskā balsojuma protokols Nr 8.

2012. gada 22. jūnijā, Rīgā.

Elektroniskais balsojums

Piedalās:
valdes locekļi:
A. Ašeradens, M. Kalniņš, V. Romans, Ģ. Fišers – Blumbergs, S. Backāns, J. Tērauds

Elektroniskā balsojuma jautājums.

1. Izmainīt Latvijas čempionāta jūras jahtām nolikumu
3.2.2.p. 3. apakšpunkts.
derīgu ORC International, ORC Club mērgrāmatu.
Svītrot iepriekšējo tekstu (noformēta līdz 21.06.2012).

Lēmums.
Lēmums. Apstiprināt izmaiņas nolikumā.
Balsojums Par – 6, pret – 0, atturas – 0.

LZS valdes priekšsēdētājs                                                                                             Ansis Dāle

Protokolēja                                                                                                                    Juris Ailis

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes sēdes protokols Nr. 9.

2012. gada 19. jūlijā, Rīgā, Grostonas ielā 6b.
Sēdes sākums plkst. 17.30.

Sēdes vadītājs: A. Dāle
Protokolē: J. Ailis

Piedalās:
valdes locekļi:
A. Dāle, A.Ašeradens, V. Romans, M. Kalniņš, S. Backāns, P. Vēvelis, Ģ. Fišers-Blumbergs.
Dalīborganizāciju pārstāvji:
J. Ailis, A. Rozins, Ģ. Avotiņs, O. Rancāns, A. Ozols

Darba kārtība:

1. Iepriekšējo valdes sēžu protokolu apstiprināšana.
2. Par LZS I pusgada darbu izpildi.
3. Par ziedojumu konta izveidošanu.
4. Par projektu jauniešu treniņnometnēm 2013. gadā.
5. Jahtklubu biedru un jahtu saraksti.
6. Valdes priekšlikumi par biedru statusa izmaiņām.
7. BSN tulkojums latviešu valodā.
8. Par Murjāņu sporta ģimnāziju.
9. Par Latvijas čempionātu kaitbordā.
10. Par kalendāra sastādīšanas grafiku.

1. Iepriekšējo valdes sēžu protokolu apstiprināšana.

Nolēma: 1. Apstiprināt 10. maija valdes sēdes un 22. jūnija elektroniskā balsojuma protokolu.

2. Par LZS I pusgada darbu izpildi.

J. Ailis informē par jauniešu treneru darbu. Rezultātu apkopojums saskaņā ar pavasarī pieņemtajiem kritērijiem tiek pastāvīgi atjaunots mājas lapā. No LSFP un IZM līdz šim nav saņemta informācija par turpmāko finansējumu treneriem.

Notiek gatavošanās FW pasaules čempionātam Liepājā, augustā. LZS ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Lufthansa par atlaižu piemērošanu lidojumiem sportistiem un sporta ekipējuma pārvadāšanai.
Pasules čempionātam ir saņemta paredzētā valsts budžeta dotācija 80% apmērā no tāmes. Atlikušie 20% būs pieejami pēc atskaišu saņemšanas par to izlietojumu.

Finansējums no LSFP un LOK federācijas darba nodrošināšanai un sporta aktivitātēm ir saņemts pilnā apmērā, saskaņā ar apstiprinātajām tāmēm.

S. Backāns ziņo par sekmīgi aizvadīto Latvijas čempionātu un EuroMicro kausa posmu Usmā.
J.Ailis iebilst, ka 2 dalībvalstis neatbilst noteiktajiem kritērijiem, lai pretendētu uz valsts
finansējumu. S. Backāns izsaka gatavību risināt nākošā gada EuroMicro kausa posma norisi citā akvatorijā, lai veicinātu dalībnieku ieinteresētību. M. Kalniņš uzskata, ka ir reāla 3 valstu sportistu piedalīšanās.
V. Romans ziņo par Latvijas čempionāta norisi jūras jahtām un izska pateicību Kuivižu JK par jahtu uzņemšanu. Jahtu skaits tajā bija lielāks kā iepriekšējā gadā, piedalījās arī jahtas no Igaunijas un Lietuvas. V. Romans uzskata, ka nākošajā gadā rūpīgāk jāstrādā pie nolikuma un instrukcijas izstrādes. Klātesošie diskutē par diskutabliem jautājumiem čempionāta laikā. A. Dāle ierosina iebildumus apkopot un iesniegt izskatīšanai nākošā čempionāta organizatoriem.
O. Rancāns lūdz sacensību organizētājiem turpmāk striktāk vadīties pēc sacensību noteikumu norādēm par nolikumu saturu un secību.

J. Ailis ziņo par Latvijas III olimpiādes norisi Liepājā. 55 dalībnieki sacentās 8 disciplīnās. Laika apstākļi deva iespēju pēdējā sacensību dienā arī FW izvest nepieciešamo braucienu skaitu.
A. Dāle ierosina turpmākajās olimpiādēs aktīvāku LZS lomu dalībnieku pieteikšanai sacensībām. Kaut arī bija vairākas publikācijas mājas lapā par pieteikšanos un termiņiem, tomēr bija vairāki sportisti, kas neiekļuva pašvaldību komandās. O. Rancāns lūdz nolikumu izstrādi saskaņot ar Tiesnešu kolēģiju, lai tas atbilstu BSN.

J. Ailis ziņo par budžeta izpildi I pusgadā. Maksājumi tiek veikti saskaņā ar apstiprināto budžetu. Labāk par plānoto pildās ieņēmumi par jahtu vadītāju apliecību izdošanu.

Ģ. Avotiņš ziņo par darbu mārketinga jomā. Pastāvīgi tiek papildināta informācija par jaunumiem mājas lapā, ir izveidots LZS Facebook profils, kas ir guvis popularitāti. No FB sekotājiem ir palielinājusies mājas lapas apmeklētība, informācija no FB automātiski parādās arī Twitter.
Augustā ir paredzēts pabeigt darbu pie jaunās mājas lapas izstrādes.
Šajā gadā ir bijušas 5 preses relīzes, kas ir publicētas vadošajos medijos – TVNet, LNT, TV Panorāma u.c.

A. Dāle ziņo par olimpiskās atlases rezultātiem. Mūsu sportisti nav kvalificējušies nevienā klasē jau otrajā olimpiādē pēc kārtas. Pietrūka nedaudz veiksmes, bet kopumā Latvijas sportistu rezultāti jūtami atpaliek no kaimiņvalstu sasniegumiem, kuri ir kvalificējušies vairākās klasēs.

3. Par ziedojumu konta izveidošanu.

M. Kalniņš atkārtoti lūdz atvērt atsevišķu ziedojumu kontu, kurā ieņemtie līdzekļi būtu
izmantojami vienīgi bērnu un jauniešu treniņu procesa atbalstam ar regulārām ziedojumu izlietojuma atskaitēm. Klātesošie piekrīt konta atvēršanai un paskaidrojošas publikācijas izvietošanai mājas lapā. A. Ašeradens piebilst, ka nepieciešams lemt par konkrētu ziedojuma mērķi.
Ģ. Fišers-Blumbergs iepazīstina ar treneru viedokli par naudas trūkumu braucieniem uz sacensībām ārzemēs. Finansējuma trūkuma dēļ uz sacensībām bieži vien brauc tie, kas var atļauties, nevis tie, kuri varētu sasniegt labākus rezultātus.

Lēmums. 3.1. Izveidot atsevišķu ziedojumu subkontu bankā jauniešu projektu atbalstam.
Atbildīgais J. Ailis.
3.2. Sagatavot informatīvas publikācijas. Atbildīgais Ģ. Avotiņš.

4. Par projektu jauniešu treniņnometnēm 2013. gadā.

Ģ. Fišers-Blumbergs informē par treneru sapulcē Engurē pausto viedokli rīkot treniņnometni nākošā gada augustā, Kuivižos. To paredzēts organizēt labākajiem 20 – 30 optimistiem, to vadīšanu uzticot LZS treneriem un piesaistot igauņu speciālistus. Lai finansiāli šāda nometne varētu notikt, Kuivižu JK ir izteicis gatavību izstrādāt projektu ES fondu līdzekļu piesaistei, kā arī piesaistīt sponsoru atbalstu.
A. Ašeradens piebilst, ka jāatrod labi strādājošs modulis šādai nometnei, lai tā būtu kvalitatīva un gūtu popularitāti. LZS šādas nometnes vajadzētu sertificēt.
A. Dāle uzskata, ka treniņnometne jārīko pirms sacensībām, kā arī rīkot šādu nometņu ietvaros atvērtās dienas ģimenēm ar bērniem.
Klātesošie diskutē par sponsoru piesaistes metodēm šādiem projektiem. Vairākums uzskata, ka jāpiesaista profesionāli cilvēki vai publisko attiecību aģentūras savienības tēla attīstībai.

Lēmums. 4.1. LZS atbalsta treniņnometnes organizēšanu 2013. gadā.
4.2. Sponsoru līdzekļu piesaiste LZS sporta projektiem. Noskaidrot iespējas sadarboties ar aģentūrām. Atbildīgais Ģ. Fišers-Blumbergs.

5. Jahtklubu biedru un jahtu saraksti.

J. Ailis informē par 10. maija biedru pilnsapulcē nolemto jahtklubu un asociāciju biedru un jahtu sarakstu aktualizēšanu. Ir saņemtas ziņas no visiem biedriem. Pilnīga informācija ar biedru vārdiem, jahtu sarakstiem un tipiem ir saņemta no Engures JK, Kuivižu JK, Latvijas JK, Topper kluba, Mikro klases, LVA un DN asociācijas, Rojas JK un Pilsētas JK. Pārējie biedri iesnieguši biedru un jahtu skaitu.

Nolēma. Pieņemt zināšanai biedru sarakstus. Pamatinformāciju publicēt mājas lapā. Uzturēt un aktualizēt datu bāzi. Atbildīgais Ģ. Fišers-Blumbergs.

6. Valdes priekšlikumi par biedru statusa izmaiņām.

Saskaņā ar biedru pilnsapulcē nolemto par jaunu biedru uzņemšanas kritērijiem, M. Kalniņš iepazīstina ar savu viedokli. Nepieciešams palielināt biedru naudas apmēru, lai palielinātu biedrības finansiālo patstāvību, kā arī paplašināt asociēto biedru loku, tajās iesaistot organizācijas – asociācijas, kuru biedri no saviem jahtklubiem jau ir pārstāvēti LZS. Tas neattiecas LVA un DN asociācijām, kuru biedri ir tieši pārstāvēti LZS.
Papildus līdzekļus, ko iegūtu no valsts dotācijām, tad varētu tieši izmantot iepriekš minētajiem jauniešu projektiem, sporta attīstībai.
Pašlaik LZS sniedz pietiekami daudz pakalpojumus – piedalās sacensību rīkošanā, nodrošina tiesnešus un pārstāv biedrus, organizē treneru darbu.
Klātesošie diskutē par biedru un asociēto biedru naudas apmēru, tās palielināšanas riskiem.
J. Ailis uzskata, ka jāsamazina biedru naudas apmērs asociētajiem biedriem. Tas dotu iespēju LZS paplašināt iesaistīto organizāciju skaitu un jahtām startēt sacensībās, pārstāvot savu organizāciju kā asociētajam biedram, nevis pierakstoties par kāda jahtkluba biedru. Jaunu biedru uzņemšanai būtu lietderīgi noteikt pārbaudes laiku uz 3 gadiem.
M. Kalniņš uzskata, ka biedriem jābūt stipriem jahtklubiem, tādēļ arī jaunu biedru uzņemšanas kritērijiem jābūt stingriem.

Lēmums. 6.1. Uz nākamo valdes sēdi sagatavot projektu biedru uzņemšanas kritērijiem un biedru naudu apmēra izmaiņām apstiprināšanai pilnsapulcē, rudenī. Par pamatu izmantot Ģ. FišeraBlumberga sagatavotos kritērijus.

7. BSN tulkojums latviešu valodā.

J. Ailis informē, ka ISAF ir nosūtījusi federācijām burāšanas sacensību noteikumus 2013-2016. LZS valdei ir jālemj par kvalitatīvu tulkojumu latviešu valodā, lai to varētu apstiprināt lietošanai sacensībās Latvijā. Kaut arī noteicošais ir teksts angļu valodā, tomēr sportistu ērtībai, bērnu apmācībai un LSFP prasību izpildei ir nepieciešami noteikumi latviešu valodā. Vairāki tulkošanas biroji ir izteikuši gatavību iztulkot noteikumus. M. Kalniņš izklāsta LZS pieredzi tulkošanas jomā. Biroja redaktors ir burātājs un līdz šim tulkojumi bijuši apmierinoši.
J. Ailis ierosina izvēlēties tulkotājus nevis pēc lētākās cenas, bet dot pārbaudes darbu un tad izvēlēties labāko biroju.
M. Kalniņš un A. Dāle ierosina izdot BSN grāmatas formātā ar sinhronu tekstu angļu un latviešu valodā, tajā izvietot reklāmu un piesaistīt sponsoru līdzekļus.
A. Ašeradens uzsver atbildīgā redaktora nozīmi projekta kvalitatīvai izpildei. A. Rozins ierosina šo darbu uzticēt P. Bormanim. Viņam ir pieredze tulkošanā un terminu izstrādē.
M. Kalniņš uzskata, ka tulkojums jāapstiprina tiesnešu kolēģijā.

Lēmums.
7.1. J. Ailim sagatavot tulkojuma projekta izstrādes grafiku un finanšu plānu. Iesniegt apstiprināšanai valdē. Vienoties par redaktora darba izpildītāju un pienākumiem, sadarbību ar tiesnešu kolēģiju.
7.2. Izsūtīt tulkošanas birojiem BSN īsu pārbaudes darbu. Atbildīgajam redaktoram dot kvalitatīvo vērtējumu un rekomendāciju līguma slēgšanai.

8. Par Murjāņu sporta ģimnāziju

A. Dāle informē par LSFP lūgumu federācijām izteikt viedokli par iespēju savu sporta veidu pārstāvjiem iestāties Murjāņu sporta ģimnāzijā. Piemēram, Jūrmalā no 70-80 audzēkņu vietām visas nav aizpildītas un tās tiek piedāvātas citiem sporta veidiem. P. Vēvelis uzskata, ka ir jānoskaidro treneru viedoklis.

Lēmums. 8. A.Dālem noskaidrot LSFP konkrētu piedāvājumu un tad noformulēt LZS viedokli.

9. Par Latvijas čempionātu kaitbordā.

A. Dāle informē par Kiteparty rīkotāju gatavību uzņemties Latvijas čempionāta rīkošanu Ventspilī, ievērojot iepriekš izsūtītos LZS noteiktos kritērijus.
M. Kalniņš uzskata, ka LZS ir jāuzņemas kaitborda iesaistīšana burāšanas aktivitāšu skaitā.

Lēmums. 9. 1. Tiesnešu kolēģijai saskaņot LČ nolikumu Course Race un apstiprināt tiesnešus.
9.2. Noslēgt līgumu ar sacensību rīkotājiem.

10. Par kalendāra sastādīšanas grafiku.

Ģ. Fišers-Blumbergs ierosina kalendāra sastādīšanu nākošajai sezonai uzsākt uzreiz pēc sezonas beigām.

Nolēma. 10. Iekļaut jautājumu par sacensību kalendāra sastādīšanu 2013. gadam rudens pilnsapulces darba kārtībā.

 

Valdes sēdes beigas plkst. 20.30

Sēdes vadītājs                                                                           A. Dāle
Protokolētājs                                                                             Juris Ailis

Jaunu biedru uzņemšanas kritēriji.

Jahtklubiem

1. Jahtklubā ir jābūt reģistrētām ne mazāk, kā 15 jahtām (švērtlaivas, vējdēļi, ledusjahtas, daudzkorpusu jahtas, jūras jahtas utt).
2. Visām jahtām ir jābūt pierakstītām tikai šajā jahtklubā.
3. Visām jahtām ir jābūt registertām Latvijas Jahtu reģistrā vai arī attiecīgās jahtu klases asociācijas reģistrā.
4. Jahtklubā ir jābūt ne mazāk, kā 15 biedriem.
5. Jahtklubam ir jābūt oficiāli reģistrētam vismaz pirms trīs gadiem.
6. Jahtkluba galvenajiem mērķiem ir jābūt saistītiem ar būrāšanas attīstīšanu un popularizēšanu.
7. Jahtkluba pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās LZS un tās dalīborganizāciju organizetajās sacensībās / regatēs / pasākumos, kā arī pašiem jāorganizē pasākumi.

Asociācijām

1. Asociācijā ir jābūt registertām ne mazāk, kā 10 attiecīgās klases jahtām.
2. Visām jahtām ir jābūt registertām Latvijas Jahtu reģistrā vai asociācijas reģistrā.
3. Asociācija var uzturēt savas klases reģistru, ja:

a. tai ir starptautiskas jahtu klases statuss
b. ja LZS asociācijai ir apstiprinājusi nacionālās jahtu klases status

4. Asociācijai ir jābūt oficiāli reģistērtai vismz pirms trīs gadiem
5. Asociācijas galvenajiem mērķiem ir jābūt saistītiem ar attiecīgās jahtu klases un burāšanas popularizēšanu.
6. Attiecīgās asociālcijas jahtām ir jābūt izplatītām vismaz divos jahtklubos.
7. Asociācijas pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās LZS un tās dalīborganizāciju organizetajās sacensībās / regatēs / pasākumos, kā arī pašiem jāorganizē pasākumi savai jahtu klasei.

Asociētā Biedra uzņemšanas kritēriji.

1. Jahtkluba / asociācijas galvenajiem mērķiem ir jābūt saistītiem ar burāšanas attīstīšanu un ar attiecīgās jahtu klases un burāšanas popularizēšanu.

Biedru Naudas apmēri.

LZS biedram biedru naudas apjoms tiek noteikts 75 Ls apmērā,
Asociētajam biedram tiek noteikta biedru nauda 50 Ls apmērā.

 

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes sēdes protokols Nr. 10.

2012. gada 13. septembrī, Rīgā, Grostonas ielā 6b.
Sēdes sākums plkst. 17.30.

Sēdes vadītājs: A. Dāle
Protokolē: J. Ailis

Piedalās:
valdes locekļi:
A. Dāle, S. Backāns, Ģ. Fišers-Blumbergs, P. Vēvelis, J. Tērauds.
Dalīborganizāciju pārstāvji:
J. Ailis, D. Zīraps, A. Rozins, P. Bormanis, I. Lakšs, A. Ozols, Ģ. Avotiņš.

Darba kārtība:

1. Iepriekšējās valdes sēdes protokola apstiprināšana.
2. Par jaunu biedru uzņemšanas kritērijiem.
3. Par biedru maksas apmēra izmaiņām.
4. Biedru pilnsapulces sasaukšana.
5. Par jaunās mājas lapas projekta virzību.
6. Par BSN tulkojuma projektu.
7. Par treneru darba līgumu pagarināšanu. Sociālās garantijas.
8. Par valsts valodas lietošanu sacensībās.
9. Par nolikuma apstiprināšanu Latvijas čempionātam vindsērfingā, viļņu braukšanā.
10. Valdes elektronisko balsojumu procedūra.
11. Par sportistu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

1. Iepriekšējās valdes sēdes protokola apstiprināšana.

Nolēma: Apstiprināt 19. jūlija valdes sēdes protokolu.

2. Par jaunu biedru uzņemšanas kritērijiem.

Kritēriji jahtklubiem.
Valde atbalsta Ģ. Fišera-Blumberga iesniegtos kritērijus ņemt par pamatu.
I. Lakšs ierosina svītrot punktu, ka jahtklubos var tikt pierakstītas tikai Latvijā reģistrētas jahtas, jo vairākiem jahtu īpašniekiem ir grūtības piereģistrēt ārzemēs pirktās jahtas Latvijā un tās turpina braukt ar citu valstu karogiem.
A. Dāle un Ģ. Avotiņš uzskata, ka ir atbalstāms punkts par 3 gadu pārbaudes laiku jauniem biedriem, bet tas jāpapildina ar piebildi, ka ar valdes lēmumu organizācija var tikt uzņemta LZS arī ātrāk.
Klātesošie uzsver nepieciešamību novērtēt jauno biedru lojalitāti LZS un ierosina apliecinājumu tam ierakstīt organizācijas iesnieguma formā.

Asociācijas.
A. Rozins uzskata, ka jāuzņem tikai tādas asociācijas, kuras parstāv noteiktas jahtu klases.
A. Dāle izsaka pieņēmumu, ka kaitbordu pārstāvošie sportisti drīzumā varētu izteikt vēlēšanos pievienoties LZS. Ja ISAF apstiprinās kaitborda olimpisko statusu, tā var kļūt par stratēģisku klasi un būs svarīgi, lai tā būtu pārstāvēta LZS.

Nolēma.
2.1. Virzīt jaunu biedru uzņemšanas kritērijus apstiprināšanai biedru pilnsapulcē.

Jaunu biedru uzņemšanas kritēriji.

Jahtklubiem

1. Jahtklubā ir jābūt reģistrētām ne mazāk, kā 15 jahtām (švertlaivas, vējdēļi, ledusjahtas, daudzkorpusu jahtas, jūras jahtas utt).
2. Visām jahtām ir jābūt pierakstītām tikai šajā jahtklubā un attiecīgās jahtu klases asociācijas reģistrā, ja tāda pastāv.
3. Jahtklubā ir jābūt ne mazāk, kā 15 biedriem.
4. Jahtklubam ir jābūt oficiāli reģistrētam vismaz pirms trīs gadiem.
5. Jahtkluba galvenajiem mērķiem ir jābūt saistītiem ar burāšanas attīstīšanu un popularizēšanu.
6. Jahtkluba pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās LZS un tās dalīborganizāciju organizētajās sacensībās / regatēs / pasākumos, kā arī pašiem jāorganizē pasākumi.
7. Valde var pieņemt lēmumu par jahtkluba uzņemšanu LZS pirms 3 gadu pārbaudes laika beigām.

Asociācijām

1. Asociācijā ir jābūt reģistrētām ne mazāk, kā 10 attiecīgās klases jahtām.
2. Asociācija var uzturēt savas klases reģistru, ja:

a. tai ir starptautiskas jahtu klases statuss,
b. ja LZS asociācijai ir apstiprinājusi nacionālās jahtu klases statusu.

3. Asociācijai ir jābūt oficiāli reģistrētai vismz pirms trīs gadiem.
4. Asociācijas galvenajiem mērķiem ir jābūt saistītiem ar attiecīgās jahtu klases un burāšanas popularizēšanu.
5. Attiecīgās asociācijas jahtām ir jābūt izplatītām vismaz divos jahtklubos.
6. Asociācijas pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās LZS un tās dalīborganizāciju organizētajās sacensībās / regatēs / pasākumos, kā arī pašiem jāorganizē pasākumi savai jahtu klasei.
7. Valde var pieņemt lēmumu par asociācijas uzņemšanu LZS pirms 3 gadu pārbaudes laika beigām.

Asociētā Biedra uzņemšanas kritēriji.

1. Jahtkluba / asociācijas galvenajiem mērķiem ir jābūt saistītiem ar burāšanas attīstīšanu un ar attiecīgās jahtu klases un burāšanas popularizēšanu.

3. Par biedru maksas apmēra izmaiņām.

Klātesošie diskutē par LZS devumu saviem biedriem un nepieciešamību palielināt biedru maksas apmēru, lai sabalansētu budžetu un novirzītu vairāk līdzekļus sporta atbalstīšanai. Biedru maksai ir jābūt ap 300 Ls, bet tā ir jāpaaugstina pakāpeniski vairāku gadu laikā. Tiem jahtklubiem, kas izpilda kritērijus, ir jāuzņemas lielāka atbildība uzstādīto mērķu sasniegšanā un ar biedru maksām jāsedz biedrības pamatuzdevumi.
A. Dāle norāda, ka biedriem jāizskaidro LZS budžeta veidošanas struktūra. S. Backāns norāda, ka nepieciešams pazemināt maksu asociētiem biedriem un jānosaka lielāka starpība starp biedru maksu asociētiem biedriem un biedriem. J. Ailis piebilst, ka pašlaik noteiktā asocietā biedru maksa ir pārāk augsta un, iespējams, tādēļ LZS pašlaik nav neviena asociētā biedra.

Nolēma.
3.1. Pakāpeniski celt biedru maksu. Virzīt uz apstiprināšanu biedru pilnsapulcē biedru maksas izmaiņas 2013. gadam – asociētajiem biedriem 50 Ls, biedriem 150 Ls apmērā.

4. Biedru pilnsapulces sasaukšana.

S. Backāns ierosina turrpināt tradīciju pilnsapulci rīkot pie biedriem jahtklubos. Kuivižu JK, Engures JK un Pilsētas JK piedāvā savas telpas.

Nolēma.
4.1. Sasaukt biedru pilnsapulci 2012. gada 2. novembrī Engurē, Saieta namā, agrākajā Jūrskolā.
4.2. Darba kārtība.
4.2.1. Jaunu biedru uzņemšanas kritēriju apstiprināšana.
4.2.2. Biedru maksas apmēra izmaiņas 2013. gadam.
4.2.3. 2013. gada burāšanas sacensību kalendāra apspriešana.
4.3. Līdz 20. oktobrim biedriem iesniegt savus sacensību kalendārus 2013. gadam.

5. Par jaunās mājas lapas projekta virzību.

Ģ. Avotiņš iepazīstina ar jaunās mājas lapas skicēm un ierosina tās apstiprināt un turpināt darbu pie programmēšanas. Ja būs nepieciešams, tad būs iespējams veikt izmaiņas arī vēlāk. Mājas lapa bez maksas tiks izveidota uz jaunākās paaudzes Avalon satura menedžmenta sistēmas bazes. Papildus maksa būs nepieciešama tajā gadījumā, ja kāds modulis būs speciāli jāprogrammē. Pamatinformācija ir paredzēta arī angļu un krievu valodā, to būs nepieciešams sagatavot.
A. Dāle lūdz nodrošināt mājas lapā pietiekami daudz vietas baneru vietas sponsoriem, atbalstītājiem, reklāmām un biedru rīkoto sacensību reklamēšanai. J. Ailis piebilst par nepieciešamību mājas lapā integrēt iespēju piekļūt sociālajiem tīkliem.
Ģ. Avotiņš apsola parādīt darbojošu mājas lapu biedru pilnsapulcē.

Nolēma.
5.1. Apstiprināt mājas lapas mākslinieka skices un turpināt darbu pie programmēšanas.
5.2. Veikt mākslinieka darba apmaksu, saskaņā ar autora līgumu.

6. Par BSN tulkojuma projektu.

J. Ailis iepazīstina ar BSN tulkojuma projektu.
Tulkošana.
Pārbaudes darbam atsaucās 2 tulkošanas biroji. Abi iesniegtie darbi bija tulkoti, nepieturoties pie terminoloģijas vārdnīcas un citām kļūdām, kā arī nekonsultējoties ar LZS ieteikto kontaktpersonu P. Bormani. SIA Linearis darbs tika novērtēts par labāku. Viņu pārstāvis pārrunās solīja izmantot terminus un pirms darba uzsākšanas saskaņot tos ar LZS. J. Ailis uzskata, ka tulkojums jāveic pa daļām, un tikai pēc saskaņošanas turpināt tālāk.

Redaktors.
Redaktora darbam sākotnēji savu piekrišanu deva P. Bormanis, bet iesniegto tulkojumu kvalitāte viņu neapmierināja. P. Bormanis apliecina, ka tulkojums ir nekvalitatīvs, nav ievēroti termini un tādejādi būtu pašam vēlreiz jāveic tulkojums, un tādā veidā redaktora pienākumus uzņemties nevar. Tulkojumā jāizmanto Jūrniecības terminu vārdnīca.
A. Rozins uzskata, ka nevajag steigties. Varbūt tulkojums būs gadu vēlāk, bet tas būs kvalitatīvs un pārdomāts.
A. Ozols iesaka visu tulkošanas darbu uzticēt P. Bormanim. S. Backāns iesaka pagarināt tulkojumam paredzēto laiku līdz nākamās sezonas sākumam. P. Bormanis negarantē, ka varētu iekļauties šajā termiņā, bet piekrīt piedalīties kā konsultants vai recenzents.
A. Dāle uzskata, ka nedrīkst noteikt beigu termiņu nākamās sezonas vidū, jo pastāv risks, ka darbs netiks pabeigts līdz sezonas beigām, bet, ja projektam būs piesaistīti sponsori, tas nebūs pieļaujams. J. Tērauds piebilst, ka grāmata jāprezentē pavasarī pilnsapulcē, tad to varēs sekmīgi realizēt.
A. Dāle uzskata, ka jābūt konkrētam cilvēkam no LZS, kas pieņems gatavo darbu. P. Vēvelis iesaka uzdot veikt vienas daļas tulkojumu.

Sadarbība ar tiesnešu kolēģiju.
A. Rozins piekrīt, ka tiesnešu kolēģijai ir jādod savs vērtējums tulkojumam.

Grāmatas iespiešana.
J. Ailis iepazīstina ar SIA Preses Nams Baltic piedāvājumu drukai. Izdevums paredzēts angļu un latviešu valodā, līmēts iesējums A5 formātā, uz kvalitatīva papīra iekšlapām, krītpapīra vākiem un krāsainiem ieliktņiem. Vāks pārklāts ar matētu laminātu, lai tā būtu izturīgāka lietošanai āra apstākļos.

Maketēšana.
Jāparedz līdzekļi 288 lpp. izdevuma un reklāmas ieliktņu maketēšanai.

Reklāma.
Tipogrāfijas piedāvājumā ir paredzētas 8 lapas reklāmas ieliktņiem iekšlapās un uz vākiem. A. Dāle ierosina izveidot piedāvājumu reklāmas piesaistei šim izdevumam, izdot BSN 1000 eksemplāru tirāžā un uzstāda mērķi izdevumus segt ar reklāmas ieņēmumiem 3500 Ls. Ģ. Avotinš piekrīt uzņemties reklāmdevēju piesaistes darbu, saņemot komisijas atlīdzību.

Realizācija.
A. Dāle ierosina noteikt LZS pārdošanas cenu 4 Ls biedriem un tirgotājiem, un vienotu pārdošanas cenu visās realizācijas vietās 7 Ls.
A. Rozins uzskata, ka katrai dalīborganizācijai ir jāpiešķir 1 grāmata, treneriem lietošanai 2 grāmatas, kā arī jāparedz noteikts skaits grāmatu nodošanai bibliotēkām.

Nolēma.
6.1. Slēgt līgumu ar SIA Linearis par BSN vienas daļas tulkojumu.

7. Par treneru darba līgumu pagarināšanu. Sociālās garantijas.

J. Ailis informē, ka pēc LSFP sniegtās informācijas, uz 1. oktobri IZM nav sagatavojusi solītos kritērijus finansējuma izmaiņām treneru algām un plāno pagarināt 3 pusējos līgumus ar federācijām, bet izmaiņas sagatavot uz 2013. gada 1. janvāri. A. Dāle paskaidro, ka sezona vēl nav beigusies, līdz galam nav skaidrs jautājums par jaunajām olimpiskajām klasēm, gaidāmas LOK vēlēšanas, kā arī jāpārskata LZS turpmākās attīstības plāns, un ierosina pagarināt esošos darba līgumus līdz gada beigām. J. Ailis papildina, ka, saskaņā ar iepriekšējo valdes lēmumu, tiek aprēķināti punkti par treneru audzēkņu rezultātiem. J. Tērauds lūdz novērtēt Kuivižu JK trenera darbu.
J. Ailis informē par V. Alviķa lūgumu piešķirt treneriem veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Klātesošie uzskata, ka pašlaik tam nav paredzēts finansējums un lemj atkārtoti izskatīt šo jautājumu, ja tiks piesaistīts papildus finansējums no sponsoru līdzekļiem.

Nolēma.
7.1. Pagarināt darba līgumus līdz gada beigām ar esošajiem 6 treneriem, ja IZM pagarinās esošo finansēšanas līgumu.

8. Par valsts valodas lietošanu sacensībās.

S. Backāns pauž viedokli, ka dokumentiem sacensībās jābūt pieejamiem latviešu valodā un atkarībā no sacensību statusa tie var tikt dublēti arī angļu valodā.
J. Ailis piebilst, ka pēc viņa pieredzes sacensību nolikumi un instrukcijas regatēs ar ārzemnieku piedalīšanos ir 2 valodās, bet tiesnešu ziņojumi ir angļu valodā. A. Dāle piebilst, ka sacensību organizētājiem jāpievērš arī vairāk vērības komunikācijai ar sportistiem sacensību laikā. Piemēram, sacensību atklāšanu jāvada latviešu valodā un pēc tam informāciju jāpapildina angļu vai krievu valodā.

Nolēma.
8.1. Sacensību nolikumus un instrukcijas sagatavot latviešu valodā, bet sacensībās ar gaidāmu ārzemju sportistu piedalīšanos dublēt angļu valodā.

9. Par nolikuma apstiprināšanu Latvijas čempionātam vindsērfingā, viļņu braukšanā.

Nolēma.
9.1. Apstiprināt nolikumu Latvijas čempionātam viļņu braukšanā.
9.2. LVA nodrošināt visu paredzamo Latvijas čempionātu nolikumu nodošanu apstiprināšanai LZS līdz 1. martam.

10. Valdes elektronisko balsojumu procedūra.

Ģ. Fišers – Blumbergs ierosina noformulēt valdes elektronisko balsojumu procedūru.
Nolēma.
10.1. J. Ailim un Ģ. Fišeram – Blumbergam uz nākamo valdes sēdi sagatavot apstiprināšanai valdes elektroniskā balsojuma procedūru.

11. Par sportistu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

J. Ailis informē par J. Preisa lūgumu LZS nodrošināt iespēju iegādāties polises, kuras pieprasa sacensībās ārzemēs. A. Dāle uzskata, ka tas interesē visus sportistus un LZS būtu jāgriežas pie apdrošināšanas sabiedrībām visu burātāju vārdā, un tas palīdzētu saņemt visizdevīgāko piedāvājumu. J. Ailis piebilst, ka sacensībās ir dažādas prasības seguma apjomam un tas apgrūtinās vienotu polišu piedāvajumu. Līdz šim burātājiem ir laba sadarbība ar Ergo un Rīgas Brokeriem.
A. Ozols uzskata, ka Sportboat klases jahtām sacensībās tiks pieprasīta apdrošināšana. Ja apdrošināšana tiks pieprasīta visās sacensībās, tas palielinās apdrošināto jahtu masu un samazinās polišu cenas. S. Backāns piebilst, ka burātāji ir ieinteresēti par samērīgi zemu cenu pirkt polises visai sezonai.
A. Rozins uzskata, ka LZS var pieprasīt jahtu apdrošināšanu dalībai sacensībās un noteikt dažādām jahtu grupām atšķirīgus atbildības limitus. J. Ailis iebilst, ka nav jāpieņem priekšlaicīga prasība par apdrošināšanu visās sacensībās Latvijā, pirms to nepieprasa likumdošanas normas.

Nolēma.
11.1. J. Ailim noskaidrot apdrošinātāju piedāvājumu, aptverot iespējami lielāku burātāju skaitu.

 

Valdes sēdes beigas plkst. 20.30

Sēdes vadītājs                                                                                                  A. Dāle

 

Protokolētājs                                                                                                    Juris Ailis

 

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes sēdes protokols Nr. 11.

2012. gada 2. novembrī, Engurē.
Sēdes sākums plkst. 16.00.

Sēdes vadītājs: A. Dāle

Piedalās:
valdes locekļi:
A. Dāle, S. Backāns, Ģ. Fišers-Blumbergs, P. Vēvelis, J. Tērauds, V. Romans, A. Ašeradens.
Dalīborganizāciju pārstāvji:
A. Rozins, I. Lakšs, Ģ. Avotiņš, O. Rancāns, E. Kanskis.

Darba kārtība:

1. Iepriekšējās valdes sēdes protokola apstiprināšana.
2. Valdes elektroniskā balsojuma kārtība.
3. Par kvalifikācijas komisijas darbības uzdevumiem 2013. gadā un nolikuma izmaiņām.
4. Par BSN tulkojumu.
5. Dažādi.

1. Iepriekšējās valdes sēdes protokola apstiprināšana.

Lēmums. 1.1. Apstiprināt 13. septembra valdes sēdes protokolu.

2. Valdes elektroniskā balsojuma kārtība.

Ģ. Fišers – Blumbergs iepazīstina ar projektu par elektroniskā balsojuma kārtību. To izsludināt var tikai prezidents vai ģenerālsekretārs. Ja kāds cits to vēlas ierosināt, tad tas vispirms jāapspriež ar viņiem. Klātesošie diskutē par noteikumu projekta punktiem, ir dažādi viedokļi par atbildes laiku 24 vai 48 st. Dažreiz var būt nepieciešams lēmumu pieņemt vēl ātrāk. Lēmums ir pieņemts, ja “Par” ir nobalsojuši vairāk kā puse. Ja kāds ir “Pret”, tas nozīmē, ka šis jautājums elektroniski nav apspriežams, vajadzīga diskusija.
Lēmums.

2.1. Pieņemt valdes elektroniskā balsojuma noteikumus.

Elektroniskai balsojums ir veids, kā LZS valde var operatīvi lemt par steidzīgiem un vienkārši risināmiem jautājumiem, kā arī balsot par jautājumiem, kuriem valde jau iepriekš ir nolēmusi pielietot šo procedūru.

Elektronisko balsojumu var ierosināt tikai LZS Prezidents un Ģenerālsekretārs. Tehniskās puses izpildītājs ir Izpilddirektors. Izpilddirektora nepieejamības gadījumā tehnisko izpildījumu veic Prezidents vai Ģenerālsekretārs, vai kāds cits šim nolūkam nozīmēts valdes loceklis.

Informācija par balsojumu tiek nosūtīta visiem valdes locekļiem uz elektronisko pastu. Nosūtītajā vēstulē ir jāiekļauj sekojoša minimālā informācija:

– kas ierosināja šo jautājumu;
– kāpēc šo jautājumu ir nepieciešams risināt steidzamā kārtā;
– apraksts  par ierosināto jautājumu  (jo detalizētāks apraksts un informācija,  jo precīzāki būs balsojumi).

Paralēli elektroniskajai vēstulei tiek nosūtītas SMS tiem valdes locekļiem, kuri automātiski nesaņem savos telefonos paziņojumus par elektroniskajām vēstulēm un ir pieprasījuši šāda veida īsziņu.
Katram valdes loceklim 48 stundu laikā ir jāatbild uz saņemto elektronisko vēstuli norādot viņa balsojumu PAR vai PRET. Nepieciešamības gadījumā var tikt noteikts cits termiņš balsojuma saņemšanai. Ja valdes loceklis nesniedz atbildi noteiktajā laikā, tad šī balss tiek uzskatīta kā ATTURAS.

Lēmums ir pieņemts, ja par to tiek saņemtas vismaz 5 PAR balsis un netiek saņemta neviena PRET balss. Ja kāds no vades locekļiem ir nobalsojis PRET, tad lēmums netiek pieņemts un par šo jautājumu ir nepieciešamas vairāk diskusijas.

Gala lēmums tiek protokolēts un izsūtīts visiem valdes locekļiem. Nākošajā valdes sēdē šis protokols tiek apstiprināts klātienē.

3. Par kvalifikācijas komisijas darbības uzdevumiem 2013. gadā un nolikuma izmaiņām.

P. Vēvelis iepazīstina ar kvalifikācijas komisijas iesniegumu par padarītā darba atalgojumu un lēmumprojektu līguma slēgšanai ar CSDD, kā arī par nepieciešamību deleģēt personas līguma noteikumu izstrādei, lai ar 1. janvāri varētu tikt izsniegtas vadītāju apliecības, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 619.
KK iesniegumā tiek lūgts izmaksāt pāri par 4000 Ls vai citu summu iespēju robežās. Klātesošie piekrīt, ka ir ieguldīts darbs un nebūs korekti, ja tas netiks apmaksāts. Viennozīmīgi jāapmaksā tiešie izdevumi par iztērētajiem materiāliem un pakalpojumiem. Taču iepriekš nav bijusi nekāda noruna par šādām summām, un
tās nav tikušas saskaņotas, izdevumi nav arī iekļauti budžetā. S. Backāns norāda, ka tad, kad darba grupu apstiprināja, neviens nerunāja, uz kādiem noteikumiem strādās.
P. Vēvelis norāda, ka vēl priekšā ir liels darbs ar CSDD un, ka J. Grīslis ir gatavs sarunām, lai panāktu vienošanos par ieņēmumu nodrošināšanu LZS līdzšinējā apmērā, kas bija vidēji 6000 Ls gadā. Ja šāds rezultāts tiks panākts, tad darba grupas locekļi būs pelnījuši samaksu.
I. Lakšs norāda, ka jaunajos MK noteikumos ir detalizēti izstrādāti gan eksāmenu jautājumi, gan arī apliecību izdošanas kārtība, un paredzamais darba apjoms nebūs tik liels kā jau izdarīts.
Ģ. Fišers ierosina noteikt samaksu proporcionāli summai no tās, kas ienāks LZS.
A. Ašeradens norāda, ka, raugoties no valsts pārvaldes viedokļa, lēmumprojektā minētā summa ir labāk jāpamato, jādod detalizētas izmaksu pozīcijas. Jābūt precīzākam aprakstam, un, iespējams, jāpievieno vēl citas funkcijas par eksaminatoru sagatavošanu un tehnisko nodrošināšanu.
S. Backāns lūdz A. Dāli iesaistīties tiešās sarunās ar CSDD vadību. A. Dāle piekrīt, un piebilst, ka jautājums nav novests līdz galam, vēl nekāds rezultāts nav sasniegts. Līdz šim darba grupa ir labi strādājusi, viņi zināja, kā šo lietu tālāk darīt, bija liela pretestība no Jūras administrācijas puses. Iespējams, prasīto summu darba grupas apmaksai vajag prasīt no CSDD. P. Vēvelis piebilst, ka iepriekš neviens nezināja par gaidāmo darba apjomu.

Nolēma.
3.1. Deleģēt līguma izstrādei LZS pārstāvjus J. Grīsli, D. Zīrapu un P. Bormani.
3.2. Apstiprināt līguma ar CSDD lēmumprojektu. Detalizētāk izstrādāt izmaksu pamatojumu.
3.3. Apmaksāt materiālu un pakalpojumu tiešos izdevumus 290 Ls apmērā. Vienoties ar darba grupas locekļiem par padarītā darba apmaksas apmēru.

4. Par BSN tulkojumu.

Ģ. Fišers – Blumbergs informē par darba grupas sanāksmē 31. oktobrī nolemto. Tajā bija paredzēts skatīt sacensību noteikumu pirmās tulkojuma daļas detaļas, bet tika noraidīts viss tulkojuma teksts, jo izmantoti ir nepareizi termini un zūd teikumu jēga. A. Ašeradens piebilst, ka tas tāpēc, ka darbā nav ticis iesaistīts profesionāls redaktors.
A. Rozins norāda, ka visvairāk no tā, ka nav sacensību noteikumu tulkojums latviešu valodā, cieš bērni. Šajā ziņā priviliģētāki ir krievu bērni, kuriem ir iespēja izlasīt noteikumus saprotamā valodā. Ārzemju praksē, Krievijā, Lietuvā un Igaunijā, noteikumus ir tulkojis viens cilvēks. Ierosina tulkojumu veikt P. Bormanim.
Ģ. Fišers – Blumbergs informē par sarunu ar P. Bormani. Viņš var veikt tulkojumu gada laikā, un izņemt no tā ārā 4 daļas, kas nav tik aktuālas burātāju vairākumam.
Klātesošie diskutē par tulkojuma apjomu, iepriekšējā Mežuļa tulkojuma izmantošanu, un sadarbības beigšanu ar SIA Linearis.

Nolēma. 4.1. Izbeigt sadarbību par BSN tulkojumu ar SIA Linearis.
4.2. Noslēgt līgumu ar P. Bormani par BSN tulkojumu pilnā apjomā gada laikā.
4.3. LZS valdes uzdevumā tiesnešu kolēģijai apstiprināt tulkojumu pa daļām.

5. Dažādi.

Ģ. Fišers – Blumbergs ierosina pārskatīt 2011. gada valdes lēmumu par visu BSN jautājumu lemšanas nodošanu tiesnešu kolēģijai. Iepriekšējais lēmums par 69. p. piemērošanu Stakena lietā nav tālejošs, tas aizliedz runāt par LZS, turklāt nav saistībā ar sacensībām, bet kritizēta LZS darbība. Par šādiem disciplināriem jautājumiem jāizlemj, vai tos nevar valde pati atrisināt un tikai pēc tam jānonāk pie tiesnešiem.
A. Rozins iebilst, ka burāšanas sacensību noteikumi pārklāj visu LZS darbību. 69.p. darbojas arī sacensību starplaikā. O. Rancāns jautā, vai valde vēlas lemt jautājumus par 69.p. piemērošanu? Tiesnešiem jābūt tiesībām pieņemt lēmumus par visiem noteikumiem. E. Kanskis papildina, šāda lēmuma pieņemšanas gadījumā var aizmirst par TK, kāda tā ir pašlaik.
A. Ašeradens piekrīt, ka jāpastāv tiesnešu neatkarībai un valdei to nevajag pārņemt. Tomēr biedrībās pastāv profesionālie un ētiskie jautājumi. Ētiskie jautājumi nekur nav aprakstīti, par tiem var spriest Goda tiesa. Konkrētajā Stakena gadījumā pastāv problēma, vai tas ir mūsu jurisdikcijā aizliegt runāt, tiek pārkāptas konstitucionālās tiesības. S. Backāns norāda, ka iepriekšējais lēmums netiek gatavots pārskatīšanai.
A. Rozins piebilst, ka citās valstīs ir dažādas institūcijas šādu jautājumu risināšanai un apstiprina, ka Tiesnešu kolēģijai nav deleģējuma lemt par ētikas pārkāpumiem, tomēr, ja rīcība diskreditē burāšanas sportu, tas ir vērtējams saskaņā ar BSN.

Par jūras jahtu reitingu.

Ģ. Avotiņš iepazīstina ar nule izveidoto reitinga tabulu pēc ISAF pieejamās formulas šādiem aprēķiniem.
Mērķis ir parādīt, kuras jahtas aktīvāk piedalās sacensībās. Tajā iekļautas sacensības par visu sezonu ar koeficientiem, atkarībā no braucienu skaita. Latvijas čempionātam koeficients – 2.
I. Lakšs iebilst, ka netiek ņemtas vērā sacensības Usmā.

Nolēma. 5.1. Atbalstīt jūras jahtu reitingu.
5.2. Reitinga uzvarētājai jahtai piešķirt tiesības piedalīties nākamā gada Latvijas čempionātā bez maksas.

Par Latvijas Jūras burāšanas čempionātu.
S. Backāns informē par sarunu rezultātiem organizēt kopēju pasākumu Latvijas čempionātu ar Baltic Open Regatta. No sportiskā viedokļa Latvijas čempionāts ir pietiekoši labs, bet finanšu trūkums ierobežo pasākumus ostās. Savukārt BOR organizētāji šajā ziņā labi strādā. Tomēr sarunas šoreiz beidzās bez rezultātiem, ar cerību tādu noorganizēt perspektīvā.
Ģ. Avotiņš piebilst, ka ir piedalījies abās regatēs, un izsaka viedokli, ka tās nevajag apvienot, bet jāļauj izaugt pašām.
A. Rozins norāda, ka šādai apvienošanai jābūt ar mērķi piesaistīt vairāk naudas vai jahtas.

 

 

Valdes sēdes beigas plkst. 18.30

Sēdes vadītājs                                                                                       A. Dāle

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes sēdes protokols Nr. 12.

2012. gada 22. novembrī, Rīgā, Grostonas 6b.
Sēdes sākums plkst. 17.30.

Sēdes vadītājs: M. Kalniņš

Piedalās:
valdes locekļi:
P. Vēvelis, J. Tērauds, V. Romans, A. Ašeradens, M. Kalniņš.
Dalīborganizāciju pārstāvji:
A. Rozins, Ģ. Avotiņš, J. Ailis, J. Grīslis, A. Ozols.

Darba kārtība:

1. Iepriekšējās valdes sēdes protokola apstiprināšana.
2. Par KK darba grupas darbu.
3. Par jahtu civiltiesisko apdrošināšanu.
4. Asociēto biedru juridiskā statusa izvērtējums.
5. LZS stratēģija 2013-2016.
6. Par LZS piedalīšanos jahtu izstādē un semināru.

1. Iepriekšējās valdes sēdes protokola apstiprināšana.

Lēmums. 1.1. Apstiprināt 2. novembra valdes sēdes protokolu.

2. Par KK darba grupas darbu.

J. Grīslis informē par procesa gaitu līguma sagatavošanai ar CSDD, saistībā ar vadītāju apliecību izdošanu. Līdz decembrim jāsagatavo līguma projekts, kurā jāatspoguļo un jāpaskaidro LZS uzdotās funkcijas saistībā ar eksāmenu pieņemšanu un komisiju darbību. Nepieciešama jurista piesaiste līguma sagatavošanai, kā arī vadošo LZS un CSDD amatpersonu tikšanās, lai precizētu līguma finansiālos jautājumus. LZS būs jānodrošina lielāks eksaminatoru un citu iesaistīto personu skaits, kas arī attiecīgi jāsertificē. Būs nepieciešamas eksaminācijas, eksaminatoru atestācijas, kursu uzraudzības un avāriju izmeklēšanas komisijas. Jānodrošina eksāmenu biļešu un uzdevumu izstrāde, un jāparedz līdzekļi kvalifikācijas kursu, semināru, atestāciju un ārzemju speciālistu piesaistīšanai.
A. Ašeradens piebilst, ka jāizveido jaunā procesa struktūra, lai rastos pilnīgs funkciju un personu saraksts. Jāparedz konkrēts komisiju sasaukšanas biežums.
J. Grīslis lūdz valdi lemt par atalgojumu darba grupas locekļiem. J. Ailis informē, ka ieņēmumi no vadītāju apliecību izsniegšanas ir lielāki par budžetā paredzētajiem un ierosina tos izmantot atlīdzībai.
J. Grīslis paskaidro, ka P. Bormanim būs papildus darba apjoms, jo jānodod CSDD vairākas datu bāzes – par izsniegtajām apliecībām, par personām, kuras ir iesākušas eksaminācijas procesu, bet nav to pabeigušas.

Lēmums.
2.1. Pilnvarot darba grupu turpmākai līguma sagatavošanai, piesaistot T. Zirdziņu.
2.2. Slēgt līgumu ar Pilsētas JK darba grupas atalgošanai un izdevumu segšanai par 912 Ls.
2.3. Vienoties ar P. Bormani par atlīdzību dokumentu nodošanai CSDD.
2.4. Sagatavoto līguma projektu iesniegt apstiprināšanai valdē.

3. Par jahtu civiltiesisko apdrošināšanu.

J. Ailis informē par apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumiem jahtu civiltiesiskajai apdrošināšanai. Rīgas brokeri piedāvā ārvalstu polises, un strādā ar jahtu īpašniekiem individuāli. Igaunijas Ergo piedāvā civiltiesiskās polises švertlaivām, ledusjahtām un vējdēļiem no 20 – 90 Eur sezonā, bet jahtām tās tiek piedāvātas tikai kopā ar Kasko. Pagaidām ir priekšlaicīgi no LZS puses ieviest obligātu apdrošināšanu visām jahtām. Klātesošie uzskata, ka riski lielākoties ir saistīti ar Daugavu un ostām, kā arī sacensību laikā. Jāpanāk, lai jahtas būtu apdrošinātas.
Vienojas izskatīt jautājumu atkārtoti, ja tiks saņemti atbilstoši piedāvājumi.

4. Asociēto biedru juridiskā statusa izvērtējums.

J. Ailis informē, ka pilnsapulcē 2. novembrī bija neskaidrības par asociēto biedru juridisko statusu, tādēļ tika sagatavots tā juridisks izvērtējums.
A. Rozins paskaidro, ka pilnsapulcē tika iestrādāta norma un biedri nobalsoja, ka par asociētiem biedriem valde var uzņemt biedrības.
M. Kalniņš piebilst, ka pašlaik neviens nav izteicis vēlēšanos iestāties LZS. Biedriem var tikt doti dažādi uzdevumi, ieskaitot sacensību rīkošanu. Ja būs nepieciešams, iepriekšējie lēmumi var tikt mainīti.

5. LZS stratēģija 2013-2016.

J. Ailis informē, ka noslēdzies olimpiskais cikls un nepieciešamas izmaiņas LZS stratēģijā. Darba gupas sanāksmē 26. oktobrī tika ierosināts rīkot plašāku apspriešanu stratēģijas struktūras izstrādei un LZS turpmākās darbības analīzei. Viens no jautājumiem, ko jāpievieno stratēģijai, ir LZS piedāvājums sponsoriem.
A. Ašeradens norāda, ka skaidri jāstrukturē piedāvājuma mediju formas – baneri sacensību laikā, karogi, vimpeļi, uzlīmes, reklāma uz bojām, beach karogi. Jāgrupē sponsoru pakāpes ar attiecīgu piedāvājumu. Sponsorus pamatā interesē pasākumu mērogs, iesaistīto jahtu, sportistu un apmeklētāju skaits. Piedāvājumam jābūt konsekventam attiecībā pret visiem sponsoriem, kā arī jānodrošina līgumu nosacījumu izpilde ar iesaistītajiem jahtklubiem.
Ģ. Avotiņš piebilst, ka jāpievieno arī reklāmas laukumu izcenojumi mājas lapā un atsevišķa sadaļa sponsoriem, baneri un informācija par sponsoriem preses relīzēs.

Lēmums.
5.1. J. Ailim sagatavot piedāvājuma formu apstiprināšanai.

6. Par LZS piedalīšanos jahtu izstādē un semināru.

J. Ailis informē par Ģ. Fišera – Blumberga ierosinājumu LZS piedalīties ar savu stendu Boat Show, aprīlī, un organizēt izstādes laikā semināru par nākamās sezonas aktuālajām tēmām.
Klātesošie diskutē par atsevišķa stenda izvietošanas izmaksām un mērķiem.
Federācijai jāreklamē tās iespējas apmeklētājiem, ko piedāvā mūsu klubi un to rīkotajās regatēs.
Jāpaskaidro jahtu vadītāju apliecību iegūšanas iespējas, burāšanas apmācība.
Jāsagatavo kalendārs, buklets vai video par sacensībām, ceļojumiem un jahtklubu darbību, kā arī vēlams izvietot švertlaivu.
Jāvienojas ar jahtklubu pārstāvjiem, kas uzņemtos vadīt LZS prezentācijas stendu.

Lēmums.
6.1. Līdz nākamajai valdes sēdei apsvērt priekšlikumus kvalitatīvai prezentācijai izstādē.
6.2. Rīkot semināru, iepriekš datalizēti sagatavojot apskatāmo jautājumu sarakstu.

 

Valdes sēdes beigas plkst. 19.30

Sēdes vadītājs                                                                                                                        M. Kalniņš

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

valdes elektroniskā balsojuma protokols Nr 13.

2012. gada 28. decembrī, Rīgā.

Elektroniskais balsojums

Piedalās valdes locekļi:
A. Dāle, M. Kalniņš, Ģ. Fišers – Blumbergs, V. Romans, A. Ašeradens, J. Tērauds,
Ē. Vēvelis, S. Backāns.

Elektroniskā balsojuma jautājums.

1. Piešķirt 1900 Ls biedrībai Usmas jahtklubs sacensību rīkošanai 2013. gadā.
Lēmums.
1.1. Piešķirt 1900 Ls biedrībai Usmas jahtklubs sacensību rīkošanai 2013. gadā no ziedojumos saņemtiem līdzekļiem.
Balsojums Par – 8, pret – 0, atturas – 0.
2. Piešķirt 1200 Ls biedrībai Latvijas jahtklubs sacensību rīkošanai 2013. gadā.
Lēmums.
2.1. Piešķirt 1200 Ls biedrībai Latvijas jahtklubs sacensību rīkošanai 2013. gadā no ziedojumos saņemtiem līdzekļiem.
Balsojums Par – 8, pret – 0, atturas – 0.
3. Piešķirt 5700 Ls biedrībai Latvijas DN klases ledusjahtu asociācija, Raivo Elnioņa dalībai sacensībās ledusburāšanā un inventāra iegādei 2013. gadā.
Lēmums.
3.1. Piešķirt 5700 Ls biedrībai Latvijas DN klases ledusjahtu asociācija, Raivo Elnioņa dalībai sacensībās ledusburāšanā un inventāra iegādei 2013. gadā, saskaņā ar 2012. gada 12. decembra LZS un SIA “Cezars” līgumu. Noslēgt līgumu par līdzekļu izlietošanu un atskaišu sniegšanu.
Balsojums Par – 8, pret – 0, atturas – 0.

 

LZS valdes priekšsēdētājs Ansis Dāle
Protokolēja                                                                                                                                               Juris Ailis