Biedrības “Latvijas Zēģelētāju savienība”
Valdes sēdes protokols Nr. 02-2015
2015.gada 04.jūnijā Rīgā, Grostonas ielā 6b
Sākums plkst. 10.00
Valdes sēdes vadītājs: Ansis Dāle, Ingrīda Krīgere
Protokolētājs : Ingrīda Krīgere
Piedalās:
- Ansis Dāle
- Ēvalds Vēvelis
- Staņislavs Backāns
- Valters Romans
- Ģirts Fišers-Blumbergs
Darba kārtība:
- Reālais LZS budžets 2015.gadam – precizējumi, labojumi.
- Par LZS statūtiem, iespējamiem grozījumiem (komisijas; valdes izveides, ievēlēšanas, sastādīšanas pamatprincipi; pārstāvniecība).
- Komisiju jautājums.
- Pamatprincipi mērķtiecīgai izlašu veidošanai stratēģiskajās klasēs.
- Treneru jautājums.
- Īstermiņa un ilgtermiņa LZS mērķi – skaidrība par sacensībām un aktivitātēm, kuras atbalsta, rīko kopā, komunicē, iesaistes intensitātes noteikšana.
- Citi jautājumi.
A.Dāle ierosina apstiprināt iepriekšējās valdes sēdes protokolu.
Valde vienbalsīgi apstiprina iepriekšējās valdes sēdes protokolu.
A.Dāle turpmāko valdes sēdes vadīšanu deliģē I.Krīgerei.
I.Krīgere informē valdi, ka šobrīd, darbojoties LZS ir secinājusi, kuras pamatlietas ir jāsakārto, lai organizācija varētu attīstīties un mērķtiecīgi darboties.
Galvenie punkti ir : reāls budžets, LZS statūti, komisijas, sporta darbs, iesaiste.
1.Reālais LZS budžets 2015.gadam – precizējumi, labojumi.
I.Krīgere informē valdi par savu redzējumu attiecībā uz LZS budžetu. 2015.gada budžets, ko kopsapulce ir apstiprinājusi, nav reāls un tajā ir jāveic korekcijas.
1) Administratīvie izdevumi
I.Krīgere pastāsta, ka administratīvie izdevumi no budžeta ieņēmumumiem tādā apjomā kā tie ir minēti apstiprinātajā budžetā nav reāli un tie nav sabalansējami ar izdevumiem.
Tikai 20% no LSFP naudas(2 042 EUR) un 25% no LOK naudas (4 950 EUR) var tērēt šim izmaksu postenim, administratīvām izmaksām var paredzēt visu biedru naudas summu(4 412 EUR).
Nav ņemts vērā, ka LSFP ir noteikusi, ka no LSFP piešķirtās naudas 15% ir jāatstāj neskarti līdz decembrim, jo tikai tad būs skaidrs vai šī nauda tiks pilnībā piešķirta. (Ja valsts budžetā veidosies iztrūkums, tad 15% no iepriekš paredzētām summām var nepiešķirt)
Tas nozīmē, ka izdevumos garantēti šo summu nevar paredzēt.
Administratīvām izmaksām šajā budžetā var paredzēt 11 174 EUR.
Iepriekš budžetā bija paredzēti 17 700 EUR (atalgojums grāmatvedībai, saimnieciskie izdevumi, algas).
Ņemot vērā korektu aprēķinu un precizējot izdevumus – administratīvās izmaksas 2015.gadā ir 20 395 EUR, budžetā izveidojas mīnuss 9 219,93 EUR apmērā.
2) Izdevumos nevar paredzēt arī iepriekš paredzētos 5% no ziedojumu naudām, kuru summa tika lēsta 25 000EUR apmērā. Jo arī ziedojumu summu neviens negarantē un nevar paredzēt to apjomu. Līdz ar to budžetā nevar pie izdevumu sadaļas neparedzētiem izdevumiem plānot 1 250 EUR.
3) Budžetā – izdevumu daļā nav paredzēta summa sportistiem par augstiem sasniegumiem sportā. Pagājušajā gadā tā bija 50% apmērā no tā, ko LSFP, IZM piešķīra LZSam.
Ja ņem vērā iepriekšējo pieredzi, tad izdevumos vēl jāieplāno 4 314 EUR.
I.Krīgere jautā ko darīt ar šo summu – ja samaksa ir solīta, tad nebūtu ētiski sportistiem nemaksāt. Notiek diskusijas valdes locekļu starpā. A.Dāle min, ka sākumā jātiek skaidrībā ar budžetu, par šo summu jālemj gada beigās, kad redz, ko var atļauties. Nevar aizmirst, ka vairāk līdzekļi ir paredzēti stratēģiskajām klasēm. Ē. Vēvelis saka, ka tika lemts par 50% izmaksu sportistiem par augstiem sasniegumiem.
4) ņemot vērā iepriekš minēto, izdevumu sadaļā neperedzētie izdevumi arī nav tādi kā budžetā pieņemti.
I.Krīgere iesniegs precizētu budžetu. Iztrūkumu budžetā ierosina segt no iepriekšējo gadu uzkrājumiem.
Valde nolemj: sastādīt jaunu budžetu un iesniegt valdie un biedru pilnsapulcei, iztrūkumu iesaka segt no iepriekšējo gadu uzkrājumiem.
Prēmiju par augstiem sasniegumiem sportā pašlaik sportistiem neizmaksāt, lēmumu atlikt uz gada beigām.
2.Par LZS statūtiem, iespējamiem grozījumiem (komisijas; valdes izveides, ievēlēšanas, sastādīšanas pamatprincipi; pārstāvniecība).
3.Komisiju jautājums
I.Krīgerei ir priekšlikumi statūtu jautājumā – kādi papildinājumi un grozījumi būtu jāveic LZS darba uzlabošanas labā.
Kā pirmo I.Krīgere min revīzijas komisiju – iesaka statūtos iekļaut nosacījumu, ka vismaz vienam no revīzijas komisijas locekļiem ir jābūt profesionālam grāmatvedim, lai revīzijas darbs tiktu veikts profesionāli. Valdē izskan vispārējs atbalsts šim priekšlikumam.
I.Krīgere iesaka turpmāk statūtos katram valdes loceklim noteikt savu profilēto atbildību, katram valdes loceklim būtu jāpārstāv konkrēta sfēra, lai LZS valdē ir visu jomu pārstāvniecība.
Jautājums par struktūrvienībām – I.Krīgere iesaka statūtos iekļaut to, ka struktūrvienības- komisijas ne tikai tiek izveidotas ar pilnsapulces lēmumu, bet arī tiek likvidētas ar pilnsapulces lēmumu. Struktūrvienību vadītājiem jābūt valdes locekļiem, lai katram valdes loceklim būtu sava profilētā atbildība un valdei būtu tieša saistība ar komisijām un tur veicamo darbu. Lēmumu par komisiju sastāvu varētu pieņemt valde.
I.Krīgere izsaka viedokli – ka pašlaik nav precīzi noteikti komisiju sastāvi – kurš kurā komisijā darbojas, šis jautājums ir jāsakārto.
Statūtos npieciešams ierakstīt komisiju galvenos uzdevumus un atbildību.
Valdi varētu ievēlēt kā komandu – prezidents sastāda savu programmu un iesaka savu redzējumu par valdes sastāvu, sfēru pārstāvniecību un valdes locekļu atbildībām.
Ja ir vairāki prezidentu kandidāti, tad katrs izsaka savu redzējumu un savu optimālo LZS vadības struktūru.
Notiek diskusija par to kā labāk varētu veidot LZS vadības sistēmu un kā sadalīt atbildības.
I.Krīgere izsaka savu viedokli, ka pašlaik ir nepieciešamas tikai 4 komisijas: Sporta komisija, Tiesnešu komisija, Kvalifikācijas komisija un Jūras burātāju komisija.
Plānoto mārketinga un attīstības komisijas darbu jāveic LZs vadībai – Ģenerālsekretāram. Šo darbu var veikt bez komisijas esamības, nepieciešamības gadījumā pieaicinot kompetentas personas no biedru vidus, kuri var piedalīties dažādu jautājumu risināšanā. Ģenerālsekretārs piedalās visu komisiju darbā, lai varētu sekot līdzi visām norisēm un aktualitātēm.
A.Dāle izsaka domu, ka mārketinga komisju vajadzētu, S.Backāna, Ē.Vēveļa un V.Romana viedoklis ir, ka šis darbs jāveic ģenerālsekretāram un speciālas komisijas nav jāveido.
I.Krīgere vaicā par valdes priekšsēdētāja vietnieka nepieciešamību un kādēļ tāda posteņa pašlaik nav. Izskan dažādi viedokļi par iespējām nākotnē – ka valdes priekšsēdētāja vietnieks ir nepieciešams, bet otrs viedoklis, ka ģenerālsekretāram ir jādod lielākas pilnvaras un vietnieks nav nepieciešams.
Valde nolemj : izstrādāt konkrētus statūtu priekšlikumus rakstiskā veidā un iesniegt valdei, biedriem, lai tie izteiktu savu viedokli un lemtu.
Par biedru pārstāvjiem pilnsapulcē – pilvaru nepieciešamība. Ja katrs biedrs sākotnēji pilnvaro vienu pārstāvi, kurš to oficiāli pārstāv LZS un kurš saņem visu informāciju no LZS tad turpmāk šai personai nav nepieciešama papildus pilnvara. Pilnavara, piedaloties pilnsapulcē, ir nepieciešama tikai tad, ja biedru pārstāv cita persona, nekā sākotnēji noteikts. Tas atvieglotu darbu un samazinātu birokrātiju.
Visiem biedriem vēlreiz jāiesniedz savu oficiālo pārstāvju vārdi un igtermiņa pilnvaras šīm personām.
I.Krīgere iesaka LZS valdi veidot no 7 valdes locekļiem.
Valde piekrīt pilnvaru jautājumā un turpmāk ierosināt jaunajos statūtos paredzēt 7 valdes locekļu vietas.
I.Krīgere vēlas precizēt Sporta komisijas sastāvu, kādas personas ir sporta komisijā un par šīm personām ir jābūt valdes balsojumam. Sporta komisijā darbojās : Ansis Dāle, Alberts Rozins, Visvaldis Briedis, Ēvalds Vēvelis, Jānis Jēkabsons, Staņislavs Backāns, Juris Ailis, Žaklīna Litauniece.
Valde nobalso par šādu sastāvu, atsevišķi notiek balsojums par Žaklīnu Litaunieci. Žaklīna vienbalsīgi tiek iekļauta sporta komisijā.
4.Pamatprincipi mērķtiecīgai izlašu veidošanai stratēģiskajās klasēs.
5.Treneru jautājums.
A.Dāle ierosina šos jautājumus risināt Sporta komisijā.
6.Īstermiņa un ilgtermiņa LZS mērķi – skaidrība par sacensībām un aktivitātēm, kuras atbalsta, rīko kopā, komunicē, iesaistes intensitātes noteikšana.
I.Krīgere izsaka domu, ka sākotnēji LZS ir jāsakārto darbības pamatjautājumi, kuri skar naudas, statūtu, struktūras jomas, iekšējo un ārējo komunikāciju un tikai pēc tam, kad iekšējās lietas būs sakārtotas un skaidras – būs iespējams normāli veidot mārketinga startēģiju un līdzekļu piesaistes plānus LZSam.
LZSam ir jāsakārto līgumu attiecības par sacensību rīkošanu, kuras rīko kāds biedrs kopā ar LZS, jo patreiz nav neviena sadarbības līguma, nav noteiktas atbildības, pienākumi un konkrēti atrunāts sadarbības modelis. Dotajā brīdī viss balstās tikai uz mutiskām norunām.
I.Krīgere izsaka viedokli par valdes sēdēm, lai tās būtu konstruktīvas tajās jāpiedalās biedru ievēlētai valdei, nepieciešamības gadījumā valde uzaicina piedalīties konkrētus biedrus vai to pārstāvjus. Pretējā gadījumā veidojas situācija, ka uz valdes sēdēm atnāk biedri un runā vairāk kā pati valde, neizvirzot konstruktīvus priekšlikumus vai nerunājot par plānotajiem, aktuālajiem jautājumiem. Ar valdes sēžu norises gaitu jebkurš biedrs var iepazīties, izlasot protokolus.
Valde piekrīt tam, ka turpmāk varētu tā rīkoties un veidot konstruktīvas, produktīvas valdes sēdes, izvairoties no nekonkrētām sarunām.
7.Citi jautājumi.
A.Dāle ierosina precizēt terneru līgumus – kāda ir LZS juridiskā atbildība. Izksan ierosinājums ņemt piemērus no citu sporta veidu pieredzes. Tiek runāts par apdrošināšanas jautājumiem – treneriem un sportistiem, darba drošības instrukcijām un drošības tehnikas jautājumiem. Par atbildībām un likumdošanas jautājumiem. Par šo jautājumu sakārtošanu LZS iekšienē.
Valde lemj, ka I.Krīgerei jāprecizē šie jautājumi, konsultējoties ar juristiem.
A.Dāle atgādina, ka Ģ.Fišeram Blumbergam un A.Ašeradenam jāatrisina līdz galam tiesnešu kolēģijas jautājums un jāizstrādā konkrēti priekšlikumi, stratēģija.
Ģ.Fišers Blumbergs sola satikties ar A.Ašeradenu nākamās nedēļas laikā.
A.Dāle pastāsta Igaunijas pieredzi – katrs Igaunijas burātājs maksā atsevišķu nodevu burāšanas federācijai (aptuveni 15 EUR gadā), lai veicinātu burāšanas attīstību valstī.
Valde izsaka atzinību šādai idejai un iesaka nākamgad šo praksi mēģināt ieviest Latvijā. Līdz tam ir jāizstrādā stratēģiju – kā šo ideju pārdot Latvijas burātājiem. Ja ir laba ideja kā to paveikt – jautājumu izskatīt rudens pilnsapulcē.
I.Krīgere saka, ka nepieciešams valdes balsojums par Latvijas kausā iekļaujamām sacensībām. Latvijas kausā plānots iekļaut:
Usmas kauss, Kuivižu kauss, Engures regate, Latvijas čempionāts, Baltic Open regate 27. – 28. jūnijā.
Valde vienbalsīgi nolemj iekļaut visas minētās sacensības Latvijas kausā.
A.Dāle jautā – kurš skaita punktus Latvijas kausā? S.Backāns atbild – punktus skaita katra asociācija atsevišķi, ģenerālsekretārs pārbauda punktu skaitu. Balvas ir no LZS budžeta.
I.Krīgere uzdod jautājumu par summu budžetā, kas tiek rēķināta balvām – vai valde ir sīkāk lēmusi par šīs summas 1350EUR sadalījumu Latvijas kausam?
A.Dāle atbild, ka lēmums par sīkāku līdzekļu sadalījumu nav.
Ģ.Fišers Blumbergs pastāsta, ka katrām sacensībām tiek piešķirti 200EUR, pavisam ir 4 posmi, kopsumma balvām ir 800EUR. Pāri paliek 550EUR Latvijas kausa balvām.
LZS pasūtīja kausus pirmajām 3 vietām. Šo jautājumu jāatrisina ar J.Aili.
S.Backāns min, ka organizatori sūta rēķinu LZSam.
Valdes sēde tiek slēgta.