RUNĀ PREZIDENTS

Dāles piramīda

Divkārtējais olimpietis, joprojām aktīvs Formula Windsurfing un DN ledusjahtu burātājs Ansis Dāle pērn atkārtoti ievēlēts par Latvijas Zēģelētāju savienības prezidentu. Šis sabiedriskais amats līdzi nes nopietna izaicinājuma saspringumu.

Interviju Ansis Dāle sāk, atgādinot, ka mums ir olimpiskais čempions burāšanā – Aleksandrs Muzičenko, kurš kopā ar Mankinu uzvarēja 1980. gada regatē Star klasē Tallinā, un nevairoties no provokatīva jautājuma.

— Jau divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas Latvija netiek pārstāvēta burāšanā. Dramatiski!

— Piekrītu. Bet katra problēma sevī slēpj arī iespēju. Mums šī situācija jāaplūko no šāda viedokļa.

— Kopš 1992. gada olimpiskajās burāšanas regatēs esam atstājuši septiņus ierakstus, no tiem sešus — ar vējdēli. Īsi pirms Londonas spēlēm Starptautiskā Burāšanas federācija (ISAF) šo mūsu lielāko iespēju un cerību — vindsērfingu — no Rio olimpiskās programmas svītroja. Novembrī RS:X vējdēļa olimpiskais statuss tika atjaunots. Kā tas notika?

— Dažu valstu pārstāvji, lobējot atsevišķas intereses, panāca, ka maijā ISAF padome Rio olimpisko spēļu programmā vindsērfingu nomainīja ar kaitbordu. Sākās nopietna mutuļošana, kas noveda pie tā, ka pirmo reizi ISAF vēsturē jautājumu par olimpiskās klases statusu izlēma nevis padome, bet gan visu valstu pārstāvji. Tas notika novembrī Īrijā, kurā pēc četru gadu cikla tika pārvēlēta arī visa ISAF vadība.

— Pusgada laikā starptautiskā federācija radikāli maina savu lēmumu...

— Tika izmantotas demokrātijas iespējas. Arī Latvijas Zēģelētāju savienība bija viena no šā jautājuma aktualizētājām. Procesā aktīvi iesaistījās tādas burāšanas lielvalstis kā Spānija, Japāna un Polija. Ar balsu vairākumu vindsērfings atgriezās olimpiskajā saimē. Starp priekšlikumiem bija arī variants, ka Rio notiktu komandu sacensības, kurās katru valsti pārstāvētu pa vienam sērfotājam un kaitbordistam. Šī ideja pietiekamu atsaucību neguva.

— Kādi bija pamatargumenti vindsērfinga labā?

— Izstrādāta un visā pasaulē sekmīgi darbojas apmācības un attīstības sistēma, piramīda, kuras virsotnē ir olimpiskais RS:X. Kopš desmit gadu vecuma jaunieši sāk burāt ar Techno klases vējdēli. Starp citu, arī pārējie ražotāji tagad piedāvā līdzīgas iespējas. Burātājam sasniedzot piecpadsmit gadu vecumu, tam pašam dēlim tiek likta lielāka bura. Pēc tam seko RS:X ar junioru buru un visbeidzot — īstenais olimpiskā vindsērfinga komplekts. Visās pakāpēs notiek gan nacionālas, gan plašas starptautiskas regates, kontinentālos un pasaules čempionātus ieskaitot. Šāda vindsērfinga apguves sistēma eksistē arī Latvijā.

Bet par kursa burāšanu ar kaitbordu, kas pretendēja uz olimpisko statusu, daudzās valstīs pat nav īsta priekšstata. Es nesaku, ka kaitbords ir slikts, bet kursa burāšana ir ļoti specifiska disciplīna un būtiski atšķiras no tās pūķsērfošanas, kuru varam vērot Baltijas jūras piekrastē, kas lielākoties ir parasta vizināšanās ar dažiem frīstaila elementiem labākajā gadījumā. Tikai pērnvasar mēs sarīkojām pirmo Latvijas čempionātu šajā sporta veidā.

Pat daži ISAF padomes locekļi izcēlās ar nekompetenci. Biju nepatīkami pārsteigts, kad Amerikas pārstāvis autoritatīvi paziņoja: „Es zinu, ka kaitbords ir lētāks par vindsērfingu un ar to var burāt lēnākā vējā!” Bet olimpiskā formāta sacensībām ar kaitu bija iecerēts ļaut pieteikt vienu dēli, trīs pūķus (dažāda stipruma vējam) un četras spuras. Tas vien jau maksā par 40 procentiem dārgāk nekā RS:X komplekts, kura cena ir aptuveni 5000 eiro. Turklāt ražotāji nav noteikti, tas veicina konkurenci un attīstību, bet audzē arī cenas. Bagātākie burātāji uz sacensībām dosies ar trim dažādiem dēļiem, deviņām dažādām burām un sešpadsmit spurām, lai pēdējā brīdī, izvērtējot laikapstākļu prognozi, regatei izvēlētos piemērotāko komplektu. Šāda bagāža jau izmaksā aptuveni 40 000 eiro. Kam tik daudz nav, tas arī nebūs konkurētspējīgs.

Ar RS:X pārvietoties var arī tad, ja no vēja ir tikai pūsma, kaut gan ieteicams to darīt, ja vēja ātrums pārsniedz 4 mezglus jeb aptuveni 2 m/s. Kaitbordam nepieciešami vismaz 6 mezgli. Rio olimpiskā regate notiks pilsētas centrā, esmu šajā akvatorijā burājis, un statistika liecina, ka augustā, kad notiks spēles, vidējais vēja ātrums tur nav lielāks par 5 mezgliem.

Bet uzsveru vēlreiz — man nav nekādu pretenziju pret kaitbordu. Arī kursa burāšana jeb regates distances veikšana ar to ir ļoti interesanta, bet šī disciplīna vēl ir attīstības stadijā.

— Viens no kaitborda plusiem ir iespēja startēt skatītāju klātbūtnē gandrīz vai no pludmales smiltīm!

— Arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja mudina savus sporta veidus padarīt aktraktīvākus un skatāmākus. Bet, piemēram, iepriekšējais pasaules čempionāts kaitbordā Sardīnijā notika pusotru kilometru no krasta, jo vēja virziens neļāva distanci izvietot tuvāk. Turklāt pēdējām divām dienām vēja nepietika un Medal Race, kurā piedalās desmit labākie, nenotika. Tika iesniegti 68 protesti. Vienā pasaules čempionātā! To izskatīšanai vien vajadzīgi triju žūriju sastāvi.

Londonas spēļu olimpiskā regate Veimutā un Portlandē noritēja tik tuvu krastam kā vēl nekad. Skatītāji no pludmales itin pārskatāmi varēja sekot cīņām distancē. Pirmo reizi uz burāšanu skatītājiem tika pārdodas biļetes! Mūsdienās nav nekādu problēmu regates norisei sekot elektroniski, bet tad aiz kadra paliek emocijas. Rio līcī plāno būvēt tribīnes 10 000 skatītājiem!

— Vai balsošana par vindsērfinga un kaitborda olimpiskajiem likteņiem notika pēc jaunā ISAF prezidenta ievēlēšanas?

— Nē, pirms. Par šo jautājumu asi diskutēja vismaz pusotru stundu. Pēc tam salīdzinoši mierīgā atmosfērā par ISAF prezidentu ievēlēja Karlo Kroči no Itālijas.

— 1980. gadā, kad olimpiskā regate notika Tallinā, starptautisko Burāšanas federāciju vadīja Bepe Kroče...

— Jā, Karlo ir viņa dēls. Interesanti, ka tēva prezidentūras laikā 1980. gadā vindsērfings tika iekļauts olimpiskajā programmā. Dēlam stājoties šajā amatā, tas atgriezās vai, pareizāk sakot, noturējās.

— Tātad Latvijā varam turpināt iet pa pērn līdz galam neveikto ceļu uz olimpisko regati.

— Jā, bet iešanas stils jāmaina. Pēc Atēnu spēlēm līdzšinējā sistēma nav sevi attaisnojusi. Neesam kvalificējušies ne vindsērfingā, ne LZS noteiktajā stratēģiskajā klasē Laser. Agrāk burāšanā nekad nebijām zaudējuši Lietuvai, bet Pekinā par olimpisko vicečempioni Laser R klasē kļuva Ģintare Volungevičūte, kura, apprecējusies ar Brazīlijas burātāju Robertu Šeitu (Londonā 3. vieta Star klasē), 2012. gada spēlēs finišēja sestā. Savukārt Jozs Bernots RS:X bija divpadsmitais. Lietuvai bija savs pārstāvis arī Laser konkurencē. Savukārt par Igauniju dāmas un kungi cīnījās gan ar RS:X vējdēļiem, gan ar Laser švertjahtām, bet visaugstāko — vienpadsmito — vietu izcīnīja pieredzējušais Deniss Karpaks Finn klasē.

Mūsu stratēģiskās klases paliek tās pašas — Laser un vindsērfings. Bet visam pamatā ir bērnu burāšana — Optimist, ar kuru var sākt nodarboties gandrīz vai no pirmsskolas vecuma. Tā dod droši un viegli apgūstamu priekšstatu par vēju, ūdeni un jebkura buru rīka vadīšanas būtību, burāšanas principiem, sacensību taktiku. Tikai uz šā pamata varam veidot abas olimpiskās Laser un RS:X piramīdas.

— Un ne tikai. Būtībā katram jahtklubam, kas grib eksistēt un attīstīties, jāveicina bērnu burāšana, jo arī jahtu tūrismam nepieciešami prasmīgu ekipāžu locekļi, kas var izaugt tikai sportā!

— Tieši tā. Un burāšana nav tikai bagāto sports. Sekmīgs uzņēmējs nopērk jahtu, bet viņam vajadzīgi cilvēki, kas prot to jūrā vadīt. Viņš grib piedalīties kreiserjahtu sacensībās, kādas mēs organizējam, un komandai uz klāja jābūt visai profesionālai. Daudzviet pasaulē prasmīgi sporta burātāji vēlāk ar burāšanu pelna naudu visu mūžu. Arī mūsu Edgars Terjohins, kas savulaik bija Eiropas čempions klasē 470, izcīnīja pasaules čempionāta bronzas medaļu ar pirmo olimpisko vējdēli Windglider, tagad strādā Austrālijā. Jau tagad Latvijas tālburāšanas flotē ir prasmīgu kapteiņu deficīts.

Latvijā apkārt uz bērnu burāšanas pamata veidotajām stratēģiskajām piramīdām ir pārējās klases — Formula Windsurfing, Raceboard, vējdēļu slaloms, frīstails, arī kaitbords, Micro klase, tālburāšana, iespējams, var parādīties jaunas divnieku klases, kuru šobrīd mums nav, ledusburāšana... visa Latvijas zēģēlēšana.

Attīstība sākas ar klubiem. Ja to pārstāvji iekļūst Latvijas sporta burāšanas izlasē, tad Zēģelētāju savienībai jānodrošina, lai šie līderi ne tikai epizodiski, bet arī regulāri varētu turpināt savu izaugsmi starptautiskās regatēs. Lai mēs būtu konkurētspējīgi, diviem trijiem vindsērfingistiem un Laser burātājiem 200 dienas gadā jābūt uz ūdens. Turklāt jāstrādā kopā ar treneri, kura rīcībā ir motorlaiva. Jāpiedalās ne tikai Eiropas un pasaules čempionātos, bet arī Pasaules kausa izcīņas posmos. Minimālā programma vienam burātājam gadā izmaksātu 20 000 latu.

— Mums ir šādas finansiālas iespējas?

— Šobrīd strādājam pie stratēģijas, kā tādas summas piesaistīt. Sākam gandrīz no baltas lapas, bet, ja patiesi gribam ko sasniegt, citas iespējas nav, kā vien šādā sistēmā un apritē iesaistīties. Savukārt sportistiem un treneriem jāsaprot, ka tas ir smags darbs. Ja to nevaram, augstvērtīgu rezultātu nebūs.

— Cik Latvijā ir jahtklubu?

— Latvijas Zēģelētāju savienībā ir 21 biedrs, bet starp tiem ir arī astoņas asociācijas.

— Cik klubos ir bērnu burāšanas sekcijas?

— Rīgas jahtklubā Ķīšezerā, Jūrmalas Priedainē, Rīgas Audā, Rojā, Usmā un Liepājā. Mēs algojam septiņus trenerus. Bet klubi paši arī sāk izrādīt interesi. Šajā virzienā aktivizējas Pilsētas jahtklubs Andrejostā, Kuivižu jahtklubs, Engures jahtklubs... LZS klubiem iesaka sistēmu, pēc kuras strādāt.

Mums jāsāk ar mazumu, no pašiem pamatiem. Nav vērts braukt tūlīt uz pasaules čempionātu Brazīlijā, bet uz trijām regatēm tepat Igaunijā. Vispirms Baltijā jāiemācās zaudēt, cīnīties un tad arī uzvarēt.

— Rīgai ir Ķīšezers. Jebkurai Rietumu pilsētai tas būtu dārgums, kuru apvītu jahtklubu kaklarota. Burāšana praktiski pašā pilsētā! Tāda iespēja ir retums. Bet pie Ķīšezera ir tikai trīs klubi...

— Pirmais darbs būtu atdzīvināt to, kas stāv gatavs jau vairāk nekā simt gadu. Baltvācu burātāju mākslīgi veidoto līci pretī tagadējai sporta bāzei Mežaparks, kur vēl septiņdesmito gadu sākumā atradās Republikas centrālais jahtklubs un kas joprojām ir vispiemērotākā bāzes vieta burāšanai Ķīšezerā. Jāmeklē interesenti un iespējas. Arī jūras piekraste mums ir garāka nekā Igaunijai un Lietuvai. Mums ir izcils Rāznas ezers, kurā pat manīti burātāji. Kāpēc tur vietējie nevarētu apvienoties savā jahtklubā? Pēc pieredzes, kā to darīt, lai aizbrauc uz Usmu.

Patlaban Latvijā dažādās burāšanas aktivitātēs ir iesaistīti aptuveni divarpus tūkstoši cilvēku. Tas ir maz. Šis skaitlis, augot ekonomiskajai labklājībai, varētu būt desmit reizes lielāks.

— Cik mums ir plaša Optimist flote?

— Latvijas čempionātā bija aptuveni piecdesmit buru. No šīs klases jahtiņām tāpat kā no zābakiem bērni ātri izaug. Tā ir priekšrocība. Jahtas ir pārmantojamas. Katrs klubs savu burāšanas pamatu var pakāpeniski paplašināt. Šīs bērnu jahtiņas nav dārgas - divi trīs tūkstoši eiro atkarībā no komplektācijas. Protams, tā ir nauda, kuras trūkst. Vecāki — sponsori — klubi — tādi ir reālie finanšu avoti, kas jāpapildina ar pašvaldību palīdzību, kam nepieciešama arī valsts partnerība.

— Mums ir arī, ar ko palielīties — Usmas jahtklubā turpina sekmīgi attīstīties Micro klase. Tiek rīkoti Eiropas, pasaules čempionāti, kuros Latvijas burātāji itin regulāri plūc laurus!

— Viņi apliecina, ka spēj paši nodrošināt savu darbību. Valsts finansējums ar LZS starpniecību tiek virzīts tikai pamatpiramīdai — Optimist, RS:X, Laser. Tāpat saviem spēkiem jāiztiek tālburāšanai, ledusburāšanai vai, piemēram, Latvijas Burāšanas mācību asociācijai.

Mēs esam stipri dažās neolimpiskajās burāšanas jomās, jo olimpiskajās klasēs konkurence ir neadekvāti liela. Piemēram, Formula Windsurfing burātāji Latvijā ir amatieri, ledusburātāji — amatieri... Tas nemaz nav slikti, jo veido kopējo burāšanas imidžu, parāda, ka tā ir pieejama katram, kas īsteni to vēlas, ka tas ir sports visam mūžam.

Mūsu vājākais posms ir olimpiskās klases, kuru attīstīšana nav iedomājama bez noteikta un regulāra finansējuma. Londonas regatē ar RS:X vējdēli startēja 38 dalībnieki. Pretendēja vismas 60 valstu pārstāvji. Mēs neizturējām konkurenci. Acīmredzot citiem bija vairāk iespēju, līdzekļu un talantu. Jo cīņas rit par augstākām vietām, jo sportistam apkārt ir vairāk resursu, vairāk speciālistu, kas strādā pilna laika darbu. Tas ir jāsaprot.

— Burāšana vienmēr bijusi arī sapņaina padarīšana. Burājot atklāta Amerika un kādos tik vēl aizraujošos piedzīvojumos ar burām nenokļūst mūsdienās. Augstākās sapnis — Amerikas kausa fināls...

— Un kas stūrē šīs superjahtas?! Uz to klājiem netrūkst olimpisko čempionu. Un varu derēt, ka visi viņi sākuši zem Optimist mazās buriņas.

— Astoņdesmito gadu beigās ar padomju maksijahtu Fazisi Edgars Terjohins sekmīgi piedalījās Whitbread reisā apkārt pasaulei. Dzirdēts, ka tiek veidota Baltijas burātāju komanda līdzīgam projektam.

Whitbread ir aizstājis Volvo Ocean Race apkārt pasaulei. Tā organizatori pieņēmuši būtisku lēmumu, ka, sākot ar nākamo regati 2014.—2015. gadā, visiem jāstartē ar 65 pēdu garām vienādām monotipa jahtām. Tas būtiski samazina izmaksas, jo tā vairs nav konstruktoru sacensība. Lietuvā ir entuziastu grupa, kas vēlas īstenot šādu Baltijas kopprojektu. Sīkāk par to var uzzināt LZS mājaslapā www.sailinglatvia.lv.

Dainis CAUNE

Ansis DĀLE

Latvijas Zēģelētāju savienības prezidents

Uzņēmējs un sērfotājs

Dzimis         1967. gada 14. oktobrī Rīgā

Izglītība         Rīgas 28. vidusskola, divus gadus studējis uzņēmuma vadību Mt. Hood koledžā ASV

Burāšanā         trenējas kopš 1976. gada, ar vindsērfingu nodarbojas kopš 1978. gada

Lielākie sasniegumi         pirmais sportists, kas pēc Otrā pasaules kara kļuvis par pasaules čempionu, pārstāvot Latviju — 1990. gadā Mistral klasē, pirms tam — PSRS čempions, PSRS kausa ieguvējs Windglider klasē, olimpiskajās spēlēs 29. vieta Barselonā (Lechner), 20. vieta Atlantā (Mistral), daudzkārtējs Latvijas čempions dažādās klasēs, Formula Windsurfing pasaules (2004. g.) un Eiropas (2006. g.) čempions Master vērtējumā

Ģimenes stāvoklis         neprecējies, divu meitu tēvs


Pievienoja: Juris Ailis 2013.01.22 11:38

 Lietotājs:
    Parole:
            
Reģistrācija Aizmirsta parole

Pēdējās foruma aktivitātes

Redzamas reģistrētiem lietotājiem

Apsveicam dzimšanas dienā:

Iluta Backāne

Aktuālais jautājums

Vai Tu būtu gatavs ziedot burāšanai?

Atbildēt var tikai reģistrēti lietotāji!

Partneri