Latvijas un Baltijas jahtu ostas sadarbosies tūristu piesaistīšanā

Starptautiskās konferences Visit Baltic by Boat dalībnieki – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jahtu ostu apsaimniekotāji un atbildīgās institūcijas – divās dienās apmainījās ar pieredzi un uzklausīja Norvēģijas jahtu ostu eksperta viedokli par iespējām Baltiju popularizēt kā interesantu galamērķi Baltijas jūras un Ziemeļjūras burātājiem un ūdens tūristiem. Diskusiju laikā Latvijas jahtu ostu pārstāvji vienojās par nepieciešamību apvienot spēkus atbilstošā asociācijā un par visu trīs Baltijas valstu sadarbības iespējām.

 

Šobrīd jahtu ostu attīstības ziņā līderu pozīcijās ir valsts ar visgarāko krasta līniju – Igaunijā ir visvairāk Eiropas līmenī rekonstruēto jahtu ostu. Arī Latvijas jahtu ostas pēdējos gados ir piedzīvojušas strauju attīstību – to visspilgtāk pierāda Pāvilostas, Mērsraga un Kuivižu jahtu ostas. Attīstības ziņā atpaliek Lietuva, taču arī šajā kaimiņu republikā ir sākusies nopietna jahtu ostu rekonstrukcija, piemēram, Klaipēdā un Šventojā tiek veikta vērienīga būvniecība, lai tuvākajos gados izveidotu modernas jahtu ostas. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Lietuvā tiek plaši izmantoti iekšējie ūdeņi, kas iekļauti Eiropas iekšējo ūdensceļu tīklā.

 

Norvēģis Olafs Klunderuds, kurš jahtu ostu attīstības jautājumos ir konsultējis ļoti daudz Eiropas valstu, atklāja, ka Baltijai ir ļoti liels potenciāls piesaistīt Baltijas un Ziemeļjūras reģiona burātājus. Šim ir jābūt ne tikai valstiska mēroga, bet arī vienotam Latvijas, Lietuvas un Igaunijas  jautājumam, jo tās tiek uzskatītas kā viens kopīgs galamērķis. Ostu attīstības eksperts arī atzina, ka Baltija viennozīmīgi var būt ļoti iekārojams ceļa mērķis ārvalstu burātājiem, jo, plānojot atpūtas braucienu, tie visbiežāk izvēlas reģiona lētākās valstis. Tā, piemēram, katru nedēļas nogali ir iespējams novērot norvēģu burātāju migrāciju uz Zviedriju un Dāniju, kur cenas ir ievērojami zemākas. Norvēģu eksperts, iepazīstoties ar situāciju Baltijas valstīs, rosināja visu trīs valstu ostu speciālistus apvienot spēkus un turpmāk vairs nestrādāt individuāli, jo viņaprāt tūristu piesaistē neviena Baltijas jahtu osta nav konkurente – to uzdevums ir kopējiem spēkiem iekārdināt burātājus apceļot Baltijas valstis. Olafs Klunderuds arī atklāja, ka šī brīža lielākais šķērslis ir informācijas trūkums par Baltijas jahtu ostām.

 

Diskusiju laikā starptautiskās konferences Visit Baltic by Boat dalībnieki atklāja, ka līdz šīm ir trūkusi savstarpējā informācijas aprite, kā arī valsts atbalsts. Latvijas jahtu ostu vadītāji, uzklausot igauņu kolēģus, nolēma, ka Latvijas jahtu ostām ir jāveido asociācija, kuras uzdevums būs sakārtot jahtu ostu sfēru, cīnīties par ārvalstu tūristu piesaisti un sadarboties ar līdzīgām asociācijām Baltijā un tuvākajās kaimiņvalstīs.

 

Konferences noslēgumā Kurzemes plānošanas reģiona administrācija dalībniekus iepazīstināja ar projekta "Kurzemes reģiona ostu attīstība", kura ieviešana finansēta ar Norvēģijas finanšu instrumenta granta palīdzību, rezultātiem – divu gadu laikā Kurzemes piekrastes ostām ir piesaistīts nepilnu 500 tūkstošu eiro liels finansējums, kas izlietots infrastruktūras sakārtošanai un Kurzemes ostu popularizēšanai. Detalizēta informācija par projektu un citām tā ietvaros īstenotām aktivitātēm atrodama mājas lapā www.kurzemesregions.lv.

 

 


Pievienoja: Ģirts Avotiņš 2011.05.3 16:39

 Lietotājs:
    Parole:
            
Reģistrācija Aizmirsta parole

Pēdējās foruma aktivitātes

Redzamas reģistrētiem lietotājiem

Aktuālais jautājums

Vai Tu būtu gatavs ziedot burāšanai?

Atbildēt var tikai reģistrēti lietotāji!

Partneri